Atrasti 26 rezultāti

Saruna: Muižu mantojums Latvijā – 30 gados padarītais

2. Latvijas muižu arhitektūras un mākslas mantojumu var aplūkot dažādos griezumos: hronoloģiskā, stilistiskā vai tipoloģiskā. Laika izteiksmē tas ietver vairākus gadsimtus no 16....
Aktualitāte
Publicēts: 04.11.2022.

2023. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēma Latvijā tiks veltīta pieminekļu aizsardzības simtgadei!

Latvijas valsts simtgadi sasniedzot, ik gadu piedzīvojam arī kādu valstiski svarīgu institūciju vai nozaru simts gadu pastāvēšanas slieksni, kas dod iespēju atskatīties vēsturē, izvērtēt paveikto un izcelt būtisko....
Aktualitāte
Publicēts: 22.11.2022.

Par sagruvušo, kultūrvēsturiski vērtīgo ēku Pētersalas ielā 6

2008. gadā ēka atzīta par “kultūrvēsturiski vērtīgu” – tā ir nozīmīga Pētersalas ielas kultūrvēsturiskajai ainavai, kā 19. gadsimta beigu koka apbūves liecība.... Arī pēc notikušā spēkā paliek no likuma izrietošā prasība ēku atjaunot, kas pierāda, ka Latvijā tiek respektēti kultūras mantojuma saglabāšanas principi, ko nosaka Eiropas konvencijas....
Aktualitāte
Publicēts: 19.03.2024.

Eiropas kultūras mantojumu dienu tēmas kopš 1995. gada

Latvija starptautiskajās Eiropas kultūras mantojuma dienās piedalās kopš 1995. gada, katrā gadā izskatot kādu īpašu tēmu: 1995 “Koka mantojums Latvijā” 1996 “Latvijas kultūras mantojums 1920 - 1940” 1997 “Latvijas muižas un pilis” 1998 “Latvijas pilskalni” 1999 “Eiropa – kopīgs mantojums....
Aktualitāte
Publicēts: 05.09.2023.

Vai pieminekļa statuss ir glābšanas riņķis?

06.2020.) apliecināja, ka nojaukšanas darbi esot daļēji apturēti un īpašniekiem jāveic ēku kultūrvēsturiskā izpēte. Tikpat aktīva ir " Anniņmuižas biedrība" , kas, baidīdamās un sajūtot apdraudējumu par iespējamo ainavas pārveidi situācijā, kad Latvijas Universitāte savu īpašumu pārdod, vēlas, lai pieminekļa statuss tiktu piešķirts arī dīķim, alejai un parkam ap māju – tas aizliegtu jaunu ēku būvniecību vēl 100 metrus rādiusā, tādējādi, pasargājot, viņuprāt, apdraudēto pieminekli....
Aktualitāte
Publicēts: 13.06.2020.

Bruģis – stabils pamats un ikdienas sastāvdaļa

Rīgā sastopami arī citu veidu vēsturisko ielu segumu materiāli un visu šo materiālu daudzveidība raksturo pilsētvides un tehnoloģiju attīstību.” " Akmens bruģis kā koplietošanas ceļu segums Latvijā netiek uzstādīts jau kopš 2....
Aktualitāte
Publicēts: 17.01.2023.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta rūpnīcas “Kurzeme” kluba ēka ar interjeru

Šodien rūpnīcas “Kurzeme” kluba ēka sniedz priekšstatu par vēlīnā modernisma un agrīnā postmodernisma stilistiskajām izpausmēm sabiedrisku telpu interjera mākslā Latvijā 20....
Aktualitāte
Publicēts: 31.08.2022.

22.07.2022. NKMP pieņēma lēmumu virzīt iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā Pasienes kapu kapliču, Grīvas katoļu baznīcas ērģeles ar prospektu, kā arī vairākus Piedrujas Romas katoļu baznīcas iekārtas priekšmetus

g. Jēkabpilī izgatavojis Frīdrihs Veisenborns. Instruments ir viens no vēlīnajiem ievērojamā ērģeļu būvētāja darbiem un pārstāv romantisma laikmeta ērģeļbūves tradīcijas Latvijā, demonstrējot nozīmīgu tehnisko risinājumu ieviešanu....
Aktualitāte
Publicēts: 25.07.2022.

Skaidrojums par nesenajām izmaiņām Krimināllikuma 229. un 229.1 pantos

Nelikumīgas kultūras priekšmetu aprites novēršana ir aktuāla visā pasaulē, jo īpaši bruņoto konfliktu zonās. Arī Latvijā novērojama kultūras pieminekļu, īpaši arheoloģisko senvietu, postīšana, ar mērķi iegūt senlietas, kas pēc tam nonāk nelikumīgā tirdzniecībā....
Aktualitāte
Publicēts: 25.02.2021.

Kritēriji kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā

Kultūras pieminekļi ir valsts tiesiskajā sistēmā noteiktā kārtībā reģistrēta kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisku notikumu un ievērojamu personu darbības vietas), ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst valsts, kā arī starptautiskām interesēm....
Cits
Publicēts: 10.02.2021.

Sarunu cikls “Trīs Brāļu iemītnieki”: NKMP Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektors Jorens Plūksnis

sk. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes “Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas” ietvaros. Te arī jāpiemin, ka Latvija ir ļoti daudz zaudējusi iepriekšējos karos, it īpaši vairākas pilsētas, kuru vēsturiskie centri tikuši nopostīti, kā piemēram, Valmierā....
Aktualitāte
Publicēts: 30.08.2022.

Mežotnes pils - atbilde uz atklāto vēstuli

  Mežotnes (Mesothen) pils ir viens n­­o izcilākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā. Pils celtniecība notika no 1797. līdz 1802. gadam pēc Šarlotes fon Līvenas iniciatīvas, par pamatu izmantojot arhitekta Džakomo Kvarengi izstrādāto projektu Elejas muižas pilij....
Aktualitāte
Publicēts: 11.04.2024.

Aicinām 28. maijā apmeklēt Atvērto Baznīcu dienu un Baznīcu nakti

Kristīgais notikums Atvērto Baznīcu diena un Baznīcu nakts 28. maijā vērs durvis vairāk kā 100 arhitektūras un mākslas pieminekļos – tā būs iespēja iepazīt Latvijas sakrālā mantojuma daudzveidību, sajust vēsturiskā laika garu un sludinātās vērtības, kā arī redzēt labas restaurācijas piemērus.... Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca, kur turpinās vērienīga restaurācija, Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca kā viena no senākajām kristietības vietām Latvijā, kur par ES struktūrfodu līdzfinansējumu pabeigta restaurācija un teritorijas labiekārtošana, Dzērbenes evaņģēliski luteriskā baznīca kā pakāpeniskas un altruistiski veiktas atjaunošanas piemērs, Cēsu Sv....
Aktualitāte
Publicēts: 27.05.2022.

Rīga jau 25 gadus UNESCO Pasaules mantojuma statusā

gada 27.oktobrī, kad Latvija organizēja starptautisku konferenci “Rīgas centrs – pilsētbūvniecības piemineklis”. Konferencē tika pieņemta rezolūcija, kurā tika rekomendēts Rīgas vēsturisko centru virzīt iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā....
Aktualitāte
Publicēts: 06.12.2022.

Starptautiskā konference “Cilvēktiesību loma un nozīme kultūras mantojuma jomā: vērtības, tiesības un mantojums interešu grupu saskarsmē”

Biedrība ICOMOS Latvija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti un ICOMOS Mūsu kopīgā cieņa – tiesībās balstītas pieejas kultūras mantojumam darba grupu ( Our Common Dignity – Rights Based Approaches Working Group ) aicina piedalīties starptautiskā konferencē “ Cilvēktiesību loma un nozīme kultūras mantojuma jomā: vērtības, tiesības un mantojums interešu grupu saskarsmē”  ( The importance of human rights in the heritage management: values, rights and heritage among the stakeholders’ interests )....
Aktualitāte
Publicēts: 23.10.2020.

NKMP pārstāvji piedalās talkā Pļaviņās un ar novada patriotiem apspriež sadarbību mantojuma jomā

Darbos aktīvi iesaistās zemessargi un jaunsargi, bet 28.augusta talkā piedalījās arī Aizkraukles novada pašvaldības priekšsēdētājs Leons Līdums. Kāpēc tilts? Tā ir tehniski interesanta būve, kas majestātiski iederas Aiviekstes gleznainajā ainavā – vietējās nozīmes industriālais piemineklis....
Aktualitāte
Publicēts: 31.08.2021.

Eiropas kultūras mantojuma dienu izdevumi

2016. gada izdevums runā par EKMD 2016 "Kultūrvēsturiskā ainava Latvijā" kultūrvēsturisko ainavu Latvijā , informējot par Eiropas ainavu konvenciju un tās nozīmi, veidojot ainavas jēdziena paplašinātu izpratni.... Saturu veidojuši kultūras mantojuma eksperti un speciālisti, kas profesionāli saistīt ar mantojuma jomu. Sagatavotā informācija būs saistoša ikvienam, kurš vēlas izzināt kultūras pieminekļus Latvijā gan plašākā kontekstā, gan fokusējoties uz atsevišķu pieminekļu stāstiem.... 2021. gada izdevums runā par EKMD 2021 "Transports" transportu kā kultūras mantojumu, kas vistiešākajā veidā raksturo pasaules zemju attīstību vairāku tūkstošu gadu garumā. Izdevums informē par Latvijas kultūras mantojuma daļu, kas saistīta ar transporta attīstību un runā par vajadzību valsts aizsardzībā iekļaut plašāku transporta nozares objektu klāstu....
Cits
Publicēts: 21.08.2020.

Dievnami dvēselei un videi

Aizputes luterāņu baznīca Katra cilvēka attiecības ar Augstāko spēku ir individuālas, taču ticība Dievam ir radījusi mūsu kultūrvēsturisko telpu – bez sakoptām baznīcām sevi cienoša Latvijas ainava nav iedomājama....
Cits
Publicēts: 29.10.2020.

2018. gada Sakrālā mantojuma finansēšanas programma

Publiskā finansējuma piešķīrums baznīcām, kas vienlaikus ir arī lauku un pilsētas ainavas dominantes, ir veicinājis izpratni visām iesaistītajām pusēm par to, ka mantojums ir kopīga atbildība un tā saglabāšanai nepieciešama kompleksa, plānveida pieeja....
Cits
Publicēts: 22.12.2020.

Vidzeme

Cēsu novads, Drabešu pagasts, Melturi Melturu sēta atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Ēku arhitektūra, tradicionālo materiālu lietojums un konstrukciju veids atspoguļo to kultūras mantojuma daļu, kas Latvijas lauku ainavā sastopama arvien retāk.... 8. septembrī 13.00 ekskursija pa Alūksnes vēsturisko centru (pulcēšanās pie kafejnīcas "pie Martas"); 15.00 lekcijas un diskusijas Alūksnes muzejā: "Gliemežvāku čuksti jūras putu mirdzumā: liecības par Alūksnes fon Fītinghofiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā" - vēsturniece Kristīne Zaļuma; "Tā sauktā Kanovas vāze Alūksnē" - mākslas zinātnieks Dainis Bruģis; "Interjeru dekoratīvā glezniecība Alūksnes Jaunās pils mūzikas salonos" - restauratore Līga Šļakota; izstādes "Neogotikas pērle" atklāšana); 16.... Šim darbam ir vēsturiska nozīme kā gleznai ar latvisku noskaņu .” Kad 1993. gadā Latvijas Kara muzejā tika rīkota izstāde vēsturnieka un pieminekļu aizsardzības speciālista Mārtiņa Apiņa piemiņai, glezna no Alūksnes atceļoja uz Rīgu....
Cits
Publicēts: 30.08.2023.