Trauksmes celšana – iespēja ikvienam veicināt likumīgu, godprātīgu, atklātu un pārredzamu iestādes darbību, izmantojot tiesības brīvi paust savu viedokli.

Trauksmes celšanas likums palīdz Latvijas iedzīvotājiem novērst pārkāpumus un kaitējumu sabiedrības interesēm, vienlaikus aizsargājot trauksmes cēlējus no nelabvēlīgām sekām. No 2022. gada 4. februāra Latvijā spēkā ir jauns Trauksmes celšanas likums, kas pārņem ES Trauksmes cēlēju direktīvu, pilnveidojot līdzšinējo pieeju.

Kas ir trauksmes cēlējs?

Trauksmes cēlējs – fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

Kā celt trauksmi Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes darbiniekiem?

Ikviens Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes nodarbinātais var informēt par iespējamu, sabiedrībai būtiskas intereses skarošu pārkāpumu iestādes darbībā, lai to laikus novērstu, pirms apdraudēta iestādes reputācija, tai radušies zaudējumi vai tiek iesaistītas kompetentās valsts institūcijas. Tieši darbiniekiem ir iespēja pamanīt iespējamos pārkāpumus un, pateicoties savām profesionālajām zināšanām un pieredzei, novērtēt to bīstamību.

Izmantojot ziņošanai iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, ziņojums nonāk vistuvāk “problēmas cēlonim” un paustās bažas var operatīvi izvērtēt, kā arī novērst iespējamo pārkāpumu vai identificēt sistemātiska rakstura trūkumus.

Kā celt trauksmi Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē kā kompetentajā institūcijā?

Ikviens iedzīvotājs var informēt Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi par iespējamu, sabiedrībai būtiskas intereses skarošu pārkāpumu iestādes kompetences jomās. Padotības iestādē nodarbinātais var vērsties augstākā iestādē kā kompetentajā institūcijā.

 Trauksmes cēlēja ziņojumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē var iesniegt:

  1. ar elektroniskās formas starpniecību tīmekļvietnē trauksmescelejs.lv,
  2. izmantojot vispārējos saziņas kanālus ar iestādi (pa pastu uz iestādes adresi, uz iestādes e-pastu vai e-adresi).

Tīmekļvietnē trauksmescelejs.lv iespējams lejupielādēt Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, kas aizpildāma papīra formā.

Ziņojumu papīra formā pašrocīgi paraksta. Trauksmes cēlēja ziņojumu, kuru nosūta e-pastā, paraksta ar elektronisko parakstu.

Kas notiek pēc ziņojuma iesniegšanas?

Kad saņemts trauksmes cēlēja ziņojums, iesniedzēja personas dati tiek pseidonimizēti.

Trauksmes cēlēja personas datiem, ziņojumam un tam pievienotajiem rakstveida vai lietiskajiem pierādījumiem, kā arī trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Ikvienai personai (institūcijai), kas saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu vai veic jebkādas darbības ar to, ir pienākums nodrošināt trauksmes cēlēja personas datu pienācīgu aizsardzību. Trauksmes cēlēja personas datus var nodot tikai personām (institūcijām), kurām tie nepieciešami trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai vai trauksmes cēlēja vai viņa radinieku aizsardzībai. Vairāk par trauksmes cēlēja aizsardzību lasi trauksmescelejs.lv mājaslapas aizsardzības sadaļā.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kontaktpersona trauksmes celšanas jautājumos ir:

 

Laura Sīle-Paiča

Biroja vadītāja
laura.sile-paica [at] mantojums.lv