Kristīgais notikums Atvērto Baznīcu diena un Baznīcu nakts 28. maijā vērs durvis vairāk kā 100 arhitektūras un mākslas pieminekļos – tā būs iespēja iepazīt Latvijas sakrālā mantojuma daudzveidību, sajust vēsturiskā laika garu un sludinātās vērtības, kā arī redzēt labas restaurācijas piemērus. Pasākumam pieteiktie 188 dievnami būs atvērti no 10.00 līdz 22.00 un ilgāk. Pasākumu programma: https://baznicunakts.lv/#programma.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Baznīcu nakts pasākumus atbalsta kopš to aizsākuma 2014. gadā. Sakrālais mantojums ir būtiska mūsu identitātes daļa, kas veido gan tautas mentalitāti, gan kultūrvēsturisko ainavu. Atvērto Baznīcu diena un Baznīcu nakts ir iespēja visplašākajai sabiedrības daļai vērt tuvējo dievnamu durvis un apceļot tālākos – atklāt, iepazīt un godināt Latvijas sakrālo mantojumu. Pārvalde aicina šajā pasākumā pievērst uzmanību gan senajām arhitektūras un mākslas vērtībām, gan labākajiem restaurācijas piemēriem.
Pārvalde atgādina, ka dažādu konfesiju dievnami, to interjers, mākslas un rituālie priekšmeti ir būtiska daļa valsts aizsargāto pieminekļu sarakstā. Izdzīvojuši padomju ateisma laikos, tie joprojām liecina par mūžīgām vērtībām un šobrīd Latvijā strādājošo meistaru augsto amata prasmi, atjaunojot objektus. Mūsu baznīcas ir pārsteigumu pilnas – te atrodamas gan gotiskās velves, baroka kokgriezumi, krāšņas altārgleznas, gan kriptās saglabāti sarkofāgi un senas ikonas. Katram dievnamam ir sava vēsture un stāsts, katrā atklājas kāds vēstures posms un tajā dominējošās arhitektūras un mākslas tendences. Daudzos dievnamos joprojām turpinās restaurācijas darbi. Būtisku daļu finansējuma tam piešķir no valsts budžeta. Sakrālā mantojuma finansēšanas programma un kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programma.
Baznīcu nakts ir būtisks kultūrvēsturiskā mantojuma popularizācijas pasākums. Kopš 2021. gada tas ir papildināts ar Atvērto Baznīcu dienu. Tā ir iespēja Latvijas ļaudīm un mūsu valsts viesiem apceļot visu novadu dievnamus un iepazīt sakrālā mantojuma daudzveidīgo estētiku. “Latvijas dievnamu arhitektūra un māksla – dievnama sakrālā telpa visā veselumā – ir vērtība, kurai jādod iespēja uzrunāt cilvēku mūsdienu pasaulē. Atvērto Baznīcu diena ir arī pateicības apliecinājums tiem Latvijas ļaudīm, kuri savās draudzēs kalpodami vai ziedodami līdzekļus, ir rūpējušies par dievnamu atjaunošanu, uzturēšanu, saglabāšanu no paaudzes paaudzē,” vēsta rīkotāji. Pateicību draudzēm par dievnamu uzturēšanu un sadarbību to atjaunošanā izsaka arī Pārvalde.
Šogad Pārvaldes ekspertu vērtējumā Atvērto Baznīcu dienā un Baznīcu naktī izceļami sekojoši objekti:
Zemgalē:
- Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca, kur uzsākti vērienīgi restaurācijas darbi,
- Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskā baznīca, kur augstā kvalitātē atjaunots baroka altāris,
- Augstkalnes - Mežmuižas evaņģēliski luteriskās baznīca, kur notikusi fasādes restaurācija un uzstādīta vēsturiskā baznīcas iekārta, kas atgriezta no Rundāles pils muzeja.
Sēlijā:
- Ērberģes evaņģēliski luteriskā baznīca, kur redzama nesen atjaunotā kancele un gleznojumi, kā arī uzstādīta Jūliusa Dēringa altārgleznas rekonstrukcija,
- Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca, kur notiek pakāpeniski restaurācijas darbi un uzsākta ērģeļu restaurācija,
- Subates Pestītāja evaņģēliski luteriskā baznīca kā izcils baroka kokgriezumu interjera paraugs un neordināra, Nīderlandei raksturīga plānojuma piemērs.
Vidzemē:
- Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca, kur turpinās vērienīga restaurācija,
- Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca kā viena no senākajām kristietības vietām Latvijā, kur par ES struktūrfodu līdzfinansējumu pabeigta restaurācija un teritorijas labiekārtošana,
- Dzērbenes evaņģēliski luteriskā baznīca kā pakāpeniskas un altruistiski veiktas atjaunošanas piemērs,
- Cēsu Sv.Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca kā ievērojams gotikas piemineklis un Lielākā viduslaiku bazilika ārpus Rīgas – pilnībā restaurēta.
Rīgā un tās apkārtnē:
- Svētā Franciska katoļu baznīca Rīgā, kur ir atklāti sienu polihromo gleznojumu fragmenti, atjaunots jumts un pāršuvots mūris,
- Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca, kur veikta vitrāžu restaurācija,
- Ķemeru evaņģēliski luteriskā baznīca, kur atjaunots senais pulkstenis, kāpnes un grīda.
Latgalē:
- Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca – izcils neogotikas paraugs, kurā atrodas vairāki mākslas pieminekļi un apskatāmas nesen restaurētas vitrāžas,
- Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca kā izcils vēlā baroka paraugs ar restaurētu interjeru un gleznām,
- Sarkaņu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca kā svētceļojumu objekts ar atjaunotu zvanu torni un restaurētu interjeru.
Kurzemē:
- Liepājas Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca ar tās grezno vēlīnā baroka un rokoko stila interjeru un tā veiksmīgo restaurāciju,
- Zlēku evaņģēliski luteriskā baznīca, kas sava greznā manierisma stila interjera dēļ kādreiz dēvēta par “Zlēku katedrāli” un ir īpaši ievērojama ar mākslinieciski augstvērtīgo koktēlniecību un tās restaurāciju,
- Vānes evaņģēliski luteriskā baznīca, kas ievērojama ar savu “glābšanas kuģa” simboliku arhitektoniskajā veidolā un baroka sienu gleznojumiem – pakāpeniskas restaurācijas piemērs.