Jaunumi
Eiropas Arheoloģijas dienās atsegtais bruģa fragments. Foto: S. Zirne
Eiropas Arheoloģijas dienās atsegtais bruģa fragments. Foto: S. Zirne

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izsaka pateicību Eiropas Arheoloģijas dienu dalībniekiem! Ar savu līdzdalību arheoloģiskajos izrakumos Raunas viduslaiku pilī, jūs padarījāt šo pasākumu īpašu un neaizmirstamu.

Rīgas arhibīskapa pils Raunā rakstītajos avotos pirmo reizi minēta 1381. gadā, savukārt 16. gs. tā dēvēta par arhibīskapa ziemas mītni. 15. - 17. gs. Raunas pils cieta militāros konfliktos līdz 1683. gadā pēc Zviedrijas karaļa pavēles nojaukti ārējie nocietinājumi un pils zaudēja militāro nozīmi. 17.gs. plānos parādīta Raunas pils galvenā celtne, trīs priekšpilis un aizsargmūris ar pieciem torņiem.

Šī gada kopīgajā arheoloģiskās izpētes darbā ziemeļu priekšpils teritorijā attīrīti 18 kvadrātmetri 17.gs. bruģa, tam atklājoties zem 30 – 50 cm bieza kultūrslāņa. Tas jaunākos laikos pārveidots, jo priekšpils teritorija  20. – 21. gs. izmantota dažādiem kultūras pasākumiem - šeit bijusi brīvdabas estrāde un notikušas zaļumballes. Kultūrslāni veidoja tumša zeme ar ķieģeļu, māla dakstiņu un degušu apmetumu fragmentiem, un izrakumos tika atrastas dzelzs naglas, stiklu fragmenti, māla un akmens masas trauku lauskas, dažādi dzelzs priekšmetu fragmenti. Starp senlietām, kas saistītas ar Raunas pils pēdējo apdzīvotības laiku 17.gs., jāmin atrastā monēta - 17.gs. kalts šiliņš, dzelzs jostas sprādze un balta māla pīpju kātu fragmenti. Atklātais bruģis 17.gs. likts no caurmērā 15- 30 cm  lieliem laukakmeņiem. Līdzīgi kā iepriekšējās izpētēs, arī šogad attīrītajā bruģa fragmentā atklāta no slīpi liktiem laukakmeņiem veidota,  20 – 25 cm dziļa noteka virszemes ūdeņu novadīšanai, kas liecina par pārdomātu un labi izveidotu priekšpils teritorijas labiekārtojumu 17.gs.

Šogad Eiropas Arheoloģijas dienu pasākumā Raunā izrakumos katru dienu vairākās maiņās strādāja 25 - 30 cilvēki, gan arheoloģijas speciālisti, gan interesenti, kuri, neraugoties uz saulaino un karsto laiku, pacietīgi un ar aizrautību izbaudīja arheoloģisko lauka darbu specifiku.

Esam gandarīti, ka Latvijas sabiedrība ir ieinteresēta mūsu kopīgās senvēstures izzināšanā un aicinām nepalaist garām Eiropas Arheoloģijas dienu pasākumus arī 2024. gadā!