Šogad aprit 20 gadi kopš nominācijas „Strūves ģeodēziskā loka” iekļaušanas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Strūves ģeodēziskais loks kā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma bija pirmā instrumentālās uzmērīšanas metode, kas palīdzēja noteikt precīzu Zemes izmēru un formu. Ģeodēziskais loks ir nosaukts astronoma Frīdriha Georga Vilhelma Strūves (1793-1864) vārdā, kurš laika posmā no 1816. līdz 1855. gadam veica astronomiskos novērojumus un mērījumus, kā rezultātā apstiprinājās Īzaka Ņūtona teorija, ka Zemei nav precīzas lodes forma, bet tā ir saplacināta starp poliem. Pateicoties Strūves ģeodēziskajam lokam, būtiski progresēja liela mēroga valstu kartēšana visā pasaulē. Attīstoties tehnoloģijām, palielinājās kartogrāfu un astronomu iegūto rezultātu precizitāte, piemēram, astronomi ar lielāku precizitāti spēja noteikt attālumu līdz tālajiem debesu ķermeņiem.
Strūves ģeodēziskā loka kopējais garums ir 2822 km un tas atrodas vairāku valstu - Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas un Moldovas - teritorijā. Strūves ģeodēziskais loks ir vienīgais kultūrvēsturiskais piemineklis, kas šķērso 10 valstu teritoriju un nav identificējams pēc nacionālās kultūras pazīmēm. Mūsdienās šo valstu teritoriju 34 Strūves ģeodēziskā loka punktus Pasaules mantojuma komiteja ir atzinusi kā īpašās nozīmes universālo vērtību.
Latvijas teritorijā atrodas 16 vēsturiskie Strūves meridiāna punkti, no kuriem divi – Jēkabpils un Zestu kalns (Sestukalns) – ir iekļauti UNESCO Pasaules un dabas matojuma sarakstā. Astronomisko novērojumu punkts “Jēkabpils” ir īpašs ar to, ka tas noslēdza Tērbatas – Krustpils triangulācijas daļu, ko F. G. V. Strūve uzmērīja laikā no 1822. līdz 1827. gadam. No tā turpinājās sasaiste ar triangulācijas tīkliem Kurzemē un Lietuvā, kurus tālāk uzmērīja Strūves līdzgaitnieks Karls Tenners. Laika gaitā astronomiskais punkts, pateicoties vietējiem iedzīvotājiem, saglabājies neiznīcināts. 1931. gadā šo Strūves punktu no jauna nostiprināja un pārklāja ar piemiņas akmeni, ko Jēkabpils pilsētai uzdāvināja Jēkabpils ģimnāzijas dabas mācību skolotājs Eduards Valters. Novērošanas vajadzībām virs Strūves punkta uzbūvēja 42 metrus augstu triangulācijas koka signāltorni, kas līdz mūsdienām nav saglabājies. Ģeodēziskais punkts “Sestukalns” atrodas 216, 5 metru augstajā Ziestu kalnā. Šis punkts 19. gadsimtā kalpoja arī Vidzemes karšu izveidošanā, ņemot vērā faktu, ka ģeodēzijā triangulācijas metodē parasti mērīšanas punktus izvēlas kalnu virsotnēs ar domu, lai no viena punkta var saskatīt citus. 1824. gadā “Sestukalnu” nostiprināja ar stabilu centru, kas neskarts saglabājās līdz 1904. gadam, kā atzīme ir redzama arī mūsdienās.
Neskaitot “Jēkabpils” un “Sestukalna” punktus, Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir iekļauti 5 Strūves meridiāna punkti – “Arbidāni”, “Bristene”, “Daborkalns”, “Nesaules kalns” un “Ranka”, kur atklāti sākotnējo konstrukciju fragmenti.