Notīrīt visus papildus filtrus
    Atrasti 39 rezultāti

    Saruna: Muižu mantojums Latvijā – 30 gados padarītais

    2. Latvijas muižu arhitektūras un mākslas mantojumu var aplūkot dažādos griezumos: hronoloģiskā, stilistiskā vai tipoloģiskā. Laika izteiksmē tas ietver vairākus gadsimtus no 16....
    Aktualitāte
    Publicēts: 04.11.2022.

    2023. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēma Latvijā tiks veltīta pieminekļu aizsardzības simtgadei!

    Latvijas valsts simtgadi sasniedzot, ik gadu piedzīvojam arī kādu valstiski svarīgu institūciju vai nozaru simts gadu pastāvēšanas slieksni, kas dod iespēju atskatīties vēsturē, izvērtēt paveikto un izcelt būtisko....
    Aktualitāte
    Publicēts: 22.11.2022.

    Par sagruvušo, kultūrvēsturiski vērtīgo ēku Pētersalas ielā 6

    2008. gadā ēka atzīta par “kultūrvēsturiski vērtīgu” – tā ir nozīmīga Pētersalas ielas kultūrvēsturiskajai ainavai, kā 19. gadsimta beigu koka apbūves liecība.... Arī pēc notikušā spēkā paliek no likuma izrietošā prasība ēku atjaunot, kas pierāda, ka Latvijā tiek respektēti kultūras mantojuma saglabāšanas principi, ko nosaka Eiropas konvencijas....
    Aktualitāte
    Publicēts: 19.03.2024.

    Atklātā vēstule pret izmaiņām Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā

    Arhitekta un arhitektūras idejas loma būvniecības procesā ieņem arvien mazāku, pat pakārtotu nozīmi. Notiekošais Latvijā liecina par to, ka nepilnīgi tiek izprasta Rīgas vēsturiskā centra īpašā vērtība un ka tiek aizmirstas pat jaunākās nozares filozofiju veidojošās nostādnes – Davosas deklarācija “Ceļā uz augstas kvalitātes būvkultūru”, kā arī  iniciatīva “Jaunais Eiropas Bauhaus”....
    Aktualitāte
    Publicēts: 07.10.2024.

    Eiropas kultūras mantojumu dienu tēmas kopš 1995. gada

    Latvija starptautiskajās Eiropas kultūras mantojuma dienās piedalās kopš 1995. gada, katrā gadā izskatot kādu īpašu tēmu: 1995 “Koka mantojums Latvijā” 1996 “Latvijas kultūras mantojums 1920 - 1940” 1997 “Latvijas muižas un pilis” 1998 “Latvijas pilskalni” 1999 “Eiropa – kopīgs mantojums....
    Aktualitāte
    Publicēts: 05.09.2023.

    Vai pieminekļa statuss ir glābšanas riņķis?

    06.2020.) apliecināja, ka nojaukšanas darbi esot daļēji apturēti un īpašniekiem jāveic ēku kultūrvēsturiskā izpēte. Tikpat aktīva ir " Anniņmuižas biedrība" , kas, baidīdamās un sajūtot apdraudējumu par iespējamo ainavas pārveidi situācijā, kad Latvijas Universitāte savu īpašumu pārdod, vēlas, lai pieminekļa statuss tiktu piešķirts arī dīķim, alejai un parkam ap māju – tas aizliegtu jaunu ēku būvniecību vēl 100 metrus rādiusā, tādējādi, pasargājot, viņuprāt, apdraudēto pieminekli....
    Aktualitāte
    Publicēts: 13.06.2020.

    1. oktobrī aprit 36 gadi, kopš dibināta Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

    Atmodas laikā kolektīvai atmiņai un tās vieglāk uztveramai daļai – kultūras mantojumam bija ievērojama loma Latvijas brīvības centienu un mūsu identitātes  stiprināšanā....
    Aktualitāte
    Publicēts: 01.10.2024.

    Bruģis – stabils pamats un ikdienas sastāvdaļa

    Rīgā sastopami arī citu veidu vēsturisko ielu segumu materiāli un visu šo materiālu daudzveidība raksturo pilsētvides un tehnoloģiju attīstību.” " Akmens bruģis kā koplietošanas ceļu segums Latvijā netiek uzstādīts jau kopš 2....
    Aktualitāte
    Publicēts: 17.01.2023.

    Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta rūpnīcas “Kurzeme” kluba ēka ar interjeru

    Šodien rūpnīcas “Kurzeme” kluba ēka sniedz priekšstatu par vēlīnā modernisma un agrīnā postmodernisma stilistiskajām izpausmēm sabiedrisku telpu interjera mākslā Latvijā 20....
    Aktualitāte
    Publicēts: 31.08.2022.

    22.07.2022. NKMP pieņēma lēmumu virzīt iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā Pasienes kapu kapliču, Grīvas katoļu baznīcas ērģeles ar prospektu, kā arī vairākus Piedrujas Romas katoļu baznīcas iekārtas priekšmetus

    g. Jēkabpilī izgatavojis Frīdrihs Veisenborns. Instruments ir viens no vēlīnajiem ievērojamā ērģeļu būvētāja darbiem un pārstāv romantisma laikmeta ērģeļbūves tradīcijas Latvijā, demonstrējot nozīmīgu tehnisko risinājumu ieviešanu....
    Aktualitāte
    Publicēts: 25.07.2022.

    Skaidrojums par nesenajām izmaiņām Krimināllikuma 229. un 229.1 pantos

    Nelikumīgas kultūras priekšmetu aprites novēršana ir aktuāla visā pasaulē, jo īpaši bruņoto konfliktu zonās. Arī Latvijā novērojama kultūras pieminekļu, īpaši arheoloģisko senvietu, postīšana, ar mērķi iegūt senlietas, kas pēc tam nonāk nelikumīgā tirdzniecībā....
    Aktualitāte
    Publicēts: 25.02.2021.

    Papildinošs skaidrojums par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 720

    Atbilstoši jaunajai Noteikumu 36. panta redakcijai, NKMP atļauja no 2026. gada 1. janvāra vairs nav nepieciešama gadījumos, kad: tiek veikta inženierkomunikāciju tīklu atjaunošana, pārbūve vai ierīkošana, transporta infrastruktūras objektu atjaunošana vai pārbūve un netiek skarts kultūrvēsturisko būvju vai ainavas elementu ārējais veidols un reljefs, kā arī netiek pasliktināta kultūras pieminekļu vizuālā uztveramība; tiek ierīkotas pārvietojamas pakalpojumu nodrošināšanas ierīces, piemēram, padomāti, uzlādes stacijas, sadales skapji un līdzīgi objekti, bez pamatu izbūves, kā arī uzstādītas vizuālās reklāmas un stendi, ja tie būtiski neietekmē kultūrvēsturiskās vērtības.... Svarīgi norādīt, ka grozījumi neattiecas uz darbībām, kas būtiski ietekmē kultūras pieminekļu saglabāšanu. Joprojām būs nepieciešams saņemt NKMP saskaņojumu gadījumos, kad tiek ietekmēts nekustamo kultūras pieminekļu aizsardzības zonā esošo kultūrvēsturisko būvju un ainavas elementu ārējais veidols, reljefs vai kultūras pieminekļa vizuālā uztveramība un nozīmīgas skatu perspektīvas uz to....
    Aktualitāte
    Publicēts: 30.10.2025.

    Sarunu cikls “Trīs Brāļu iemītnieki”: NKMP Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektors Jorens Plūksnis

    sk. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes “Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas” ietvaros. Te arī jāpiemin, ka Latvija ir ļoti daudz zaudējusi iepriekšējos karos, it īpaši vairākas pilsētas, kuru vēsturiskie centri tikuši nopostīti, kā piemēram, Valmierā....
    Aktualitāte
    Publicēts: 30.08.2022.

    Kritēriji kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā

    Kultūras pieminekļi ir valsts tiesiskajā sistēmā noteiktā kārtībā reģistrēta kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisku notikumu un ievērojamu personu darbības vietas), ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst valsts, kā arī starptautiskām interesēm....
    Cits
    Publicēts: 10.02.2021.

    Mežotnes pils - atbilde uz atklāto vēstuli

      Mežotnes (Mesothen) pils ir viens n­­o izcilākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā. Pils celtniecība notika no 1797. līdz 1802. gadam pēc Šarlotes fon Līvenas iniciatīvas, par pamatu izmantojot arhitekta Džakomo Kvarengi izstrādāto projektu Elejas muižas pilij....
    Aktualitāte
    Publicēts: 11.04.2024.

    Aicinām 28. maijā apmeklēt Atvērto Baznīcu dienu un Baznīcu nakti

    Kristīgais notikums Atvērto Baznīcu diena un Baznīcu nakts 28. maijā vērs durvis vairāk kā 100 arhitektūras un mākslas pieminekļos – tā būs iespēja iepazīt Latvijas sakrālā mantojuma daudzveidību, sajust vēsturiskā laika garu un sludinātās vērtības, kā arī redzēt labas restaurācijas piemērus.... Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca, kur turpinās vērienīga restaurācija, Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca kā viena no senākajām kristietības vietām Latvijā, kur par ES struktūrfodu līdzfinansējumu pabeigta restaurācija un teritorijas labiekārtošana, Dzērbenes evaņģēliski luteriskā baznīca kā pakāpeniskas un altruistiski veiktas atjaunošanas piemērs, Cēsu Sv....
    Aktualitāte
    Publicēts: 27.05.2022.

    Rīga jau 25 gadus UNESCO Pasaules mantojuma statusā

    gada 27.oktobrī, kad Latvija organizēja starptautisku konferenci “Rīgas centrs – pilsētbūvniecības piemineklis”. Konferencē tika pieņemta rezolūcija, kurā tika rekomendēts Rīgas vēsturisko centru virzīt iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā....
    Aktualitāte
    Publicēts: 06.12.2022.

    Starptautiskā konference “Cilvēktiesību loma un nozīme kultūras mantojuma jomā: vērtības, tiesības un mantojums interešu grupu saskarsmē”

    Biedrība ICOMOS Latvija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti un ICOMOS Mūsu kopīgā cieņa – tiesībās balstītas pieejas kultūras mantojumam darba grupu ( Our Common Dignity – Rights Based Approaches Working Group ) aicina piedalīties starptautiskā konferencē “ Cilvēktiesību loma un nozīme kultūras mantojuma jomā: vērtības, tiesības un mantojums interešu grupu saskarsmē”  ( The importance of human rights in the heritage management: values, rights and heritage among the stakeholders’ interests )....
    Aktualitāte
    Publicēts: 23.10.2020.

    NKMP pārstāvji piedalās talkā Pļaviņās un ar novada patriotiem apspriež sadarbību mantojuma jomā

    Darbos aktīvi iesaistās zemessargi un jaunsargi, bet 28.augusta talkā piedalījās arī Aizkraukles novada pašvaldības priekšsēdētājs Leons Līdums. Kāpēc tilts? Tā ir tehniski interesanta būve, kas majestātiski iederas Aiviekstes gleznainajā ainavā – vietējās nozīmes industriālais piemineklis....
    Aktualitāte
    Publicēts: 31.08.2021.

    Diskusijas "Kultūras mantojuma pieejamība un drošība" rezolūcija

    Art., arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības prezidents Torbens Šēnherrs , ainavu arhitekts, vides pieejamības eksperts, Dānija Andris Kronbergs , arhitekts Aivars Malacanovs , Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Speciālās ģeoinformācijas departamenta direktors Jānis Anspoks , Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Guntars Šaripo , Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes Ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu nodaļas priekšnieks Iveta Uka , Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšniece Sergejs Rosuščans , Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas vecākais inspektors Anna Ancāne , Dr....
    Aktualitāte
    Publicēts: 09.09.2024.