Atrasti 42 rezultāti

    Seminārs “Zemūdens kultūrvēsturiskās ainavas: aktuālās nostādnes un pieejas efektīvai pārvaldībai”

    Semināra pirmajā daļā paredzētas ekspertu prezentācijas iepazīstinot ar zemūdens vides un kultūras mantojuma teorētiskajiem un pārvaldības principiem, savukārt otrajā daļā, projekta dalībnieku vadībā, norisināsies diskusija, kur visiem klātesošajiem būs iespēja dalīties gan ar viedokli par semināra tēmu, gan par zemūdens kultūrvēsturisko ainavu novērtējuma veidlapas sagatavi.... Laiks Informācija 9:30-10:00 Dalībnieku ierašanās un reģistrācija 10:00-10:10 Semināra atklāšana Sandra Zirne, NKMP Arheoloģijas un vēstures daļa 10:10-10:35 UCL-Baltic projekts un Baltijas jūras zemūdens kultūrvēsturiskās ainavas Kaspars Markus Molls, NKMP Arheoloģijas un vēstures daļa 10:35-11:00 Baltijas jūras baseina attīstība Latvijas piekrastē Edijs Breijers, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte 11:00-11:25 Aizsargājamo jūras teritoriju tīkla tapšana, aizsardzība un apsaimniekošana Ilze Sabule, Dabas aizsardzības pārvaldes projekts LIFE REEF 11:25-11:50 Ģeoloģisko struktūru identificēšana un izpēte Kurzemes reģionā Ieva Bārda, Latvijas Hidroekoloģijas institūts 11:50-12:15 Jūras telpiskais plānojums Toms Skadiņš, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departaments 12:15-13:00 Kafijas pauze 13:00-14:30 Diskusija un iepazīšanās ar zemūdens kultūrvēsturisko ainavu novērtējuma veidlapas sagatavi 14:30-15:00 Kopsavilkums un noslēdzošie vārdi... 2026. gada 27. martā Jūrmalas muzejā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde projekta UCL-Baltic ietvaros organizē semināru, lai iepazīstinātu ar zemūdens kultūrvēsturisko ainavu koncepciju, kā arī diskutētu par to pārvaldību....
    Aktualitāte
    Publicēts: 09.03.2026.

    Attīsta pieeju zemūdens kultūrvēsturisko ainavu pētniecībā un saglabāšanā

    Jūras kauju vietas, kuģu vraki, applūdušas senās apmetnes u.tml. – tie ir elementi, kas veido zemūdens kultūrvēsturisko ainavu un kuru saglabāšana un pētniecība tiek risināta starptautiskā projektā.... Pasākumā tika apkopota aktuālā informācija, ko turpmāk projektā varēs izmantot vadlīniju izstrādē zemūdens kultūrvēsturisko ainavu identifikācijai, pārvaldībai un saglabāšanai.... Ar Latvijas situāciju klātesošos iepazīstināja projekta vadītājs Latvijā, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciālists Kaspars Markus Molls demonstrējot prezentāciju par Kolkas raga un Daugavgrīvas zemūdens kultūrvēsturiskajām ainavām....
    Aktualitāte
    Publicēts: 10.12.2025.

    Saruna: Muižu mantojums Latvijā – 30 gados padarītais

    2. Latvijas muižu arhitektūras un mākslas mantojumu var aplūkot dažādos griezumos: hronoloģiskā, stilistiskā vai tipoloģiskā. Laika izteiksmē tas ietver vairākus gadsimtus no 16....
    Aktualitāte
    Publicēts: 04.11.2022.

    2023. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēma Latvijā tiks veltīta pieminekļu aizsardzības simtgadei!

    Latvijas valsts simtgadi sasniedzot, ik gadu piedzīvojam arī kādu valstiski svarīgu institūciju vai nozaru simts gadu pastāvēšanas slieksni, kas dod iespēju atskatīties vēsturē, izvērtēt paveikto un izcelt būtisko....
    Aktualitāte
    Publicēts: 22.11.2022.

    Par sagruvušo, kultūrvēsturiski vērtīgo ēku Pētersalas ielā 6

    2008. gadā ēka atzīta par “kultūrvēsturiski vērtīgu” – tā ir nozīmīga Pētersalas ielas kultūrvēsturiskajai ainavai, kā 19. gadsimta beigu koka apbūves liecība.... Arī pēc notikušā spēkā paliek no likuma izrietošā prasība ēku atjaunot, kas pierāda, ka Latvijā tiek respektēti kultūras mantojuma saglabāšanas principi, ko nosaka Eiropas konvencijas....
    Aktualitāte
    Publicēts: 19.03.2024.

    Atklātā vēstule pret izmaiņām Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā

    Arhitekta un arhitektūras idejas loma būvniecības procesā ieņem arvien mazāku, pat pakārtotu nozīmi. Notiekošais Latvijā liecina par to, ka nepilnīgi tiek izprasta Rīgas vēsturiskā centra īpašā vērtība un ka tiek aizmirstas pat jaunākās nozares filozofiju veidojošās nostādnes – Davosas deklarācija “Ceļā uz augstas kvalitātes būvkultūru”, kā arī  iniciatīva “Jaunais Eiropas Bauhaus”....
    Aktualitāte
    Publicēts: 07.10.2024.

    Eiropas kultūras mantojumu dienu tēmas kopš 1995. gada

    Latvija starptautiskajās Eiropas kultūras mantojuma dienās piedalās kopš 1995. gada, katrā gadā izskatot kādu īpašu tēmu: 1995 “Koka mantojums Latvijā” 1996 “Latvijas kultūras mantojums 1920 - 1940” 1997 “Latvijas muižas un pilis” 1998 “Latvijas pilskalni” 1999 “Eiropa – kopīgs mantojums....
    Aktualitāte
    Publicēts: 05.09.2023.

    Vai pieminekļa statuss ir glābšanas riņķis?

    06.2020.) apliecināja, ka nojaukšanas darbi esot daļēji apturēti un īpašniekiem jāveic ēku kultūrvēsturiskā izpēte. Tikpat aktīva ir " Anniņmuižas biedrība" , kas, baidīdamās un sajūtot apdraudējumu par iespējamo ainavas pārveidi situācijā, kad Latvijas Universitāte savu īpašumu pārdod, vēlas, lai pieminekļa statuss tiktu piešķirts arī dīķim, alejai un parkam ap māju – tas aizliegtu jaunu ēku būvniecību vēl 100 metrus rādiusā, tādējādi, pasargājot, viņuprāt, apdraudēto pieminekli....
    Aktualitāte
    Publicēts: 13.06.2020.

    1. oktobrī aprit 36 gadi, kopš dibināta Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

    Atmodas laikā kolektīvai atmiņai un tās vieglāk uztveramai daļai – kultūras mantojumam bija ievērojama loma Latvijas brīvības centienu un mūsu identitātes  stiprināšanā....
    Aktualitāte
    Publicēts: 01.10.2024.

    Baltijas jūras zemūdens kultūrvēsturiskās ainavas: identifikācija, kategorizēšana un pārvaldība

    Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzsākusi dalību Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas projektā “Baltijas jūras zemūdens kultūrvēsturiskas ainavas: identifikācija, kategorizēšana un pārvaldība” (saīsinājumā: UCL-Baltic), ar mērķi izstrādāt un testēt metodiku zemūdens kultūras mantojuma saglabāšanai un pārvaldībai....
    Projekts
    Publicēts: 21.07.2025.

    Bruģis – stabils pamats un ikdienas sastāvdaļa

    Rīgā sastopami arī citu veidu vēsturisko ielu segumu materiāli un visu šo materiālu daudzveidība raksturo pilsētvides un tehnoloģiju attīstību.” " Akmens bruģis kā koplietošanas ceļu segums Latvijā netiek uzstādīts jau kopš 2....
    Aktualitāte
    Publicēts: 17.01.2023.

    Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta rūpnīcas “Kurzeme” kluba ēka ar interjeru

    Šodien rūpnīcas “Kurzeme” kluba ēka sniedz priekšstatu par vēlīnā modernisma un agrīnā postmodernisma stilistiskajām izpausmēm sabiedrisku telpu interjera mākslā Latvijā 20....
    Aktualitāte
    Publicēts: 31.08.2022.

    22.07.2022. NKMP pieņēma lēmumu virzīt iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā Pasienes kapu kapliču, Grīvas katoļu baznīcas ērģeles ar prospektu, kā arī vairākus Piedrujas Romas katoļu baznīcas iekārtas priekšmetus

    g. Jēkabpilī izgatavojis Frīdrihs Veisenborns. Instruments ir viens no vēlīnajiem ievērojamā ērģeļu būvētāja darbiem un pārstāv romantisma laikmeta ērģeļbūves tradīcijas Latvijā, demonstrējot nozīmīgu tehnisko risinājumu ieviešanu....
    Aktualitāte
    Publicēts: 25.07.2022.

    Skaidrojums par nesenajām izmaiņām Krimināllikuma 229. un 229.1 pantos

    Nelikumīgas kultūras priekšmetu aprites novēršana ir aktuāla visā pasaulē, jo īpaši bruņoto konfliktu zonās. Arī Latvijā novērojama kultūras pieminekļu, īpaši arheoloģisko senvietu, postīšana, ar mērķi iegūt senlietas, kas pēc tam nonāk nelikumīgā tirdzniecībā....
    Aktualitāte
    Publicēts: 25.02.2021.

    Sarunu cikls “Trīs Brāļu iemītnieki”: NKMP Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektors Jorens Plūksnis

    sk. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes “Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas” ietvaros. Te arī jāpiemin, ka Latvija ir ļoti daudz zaudējusi iepriekšējos karos, it īpaši vairākas pilsētas, kuru vēsturiskie centri tikuši nopostīti, kā piemēram, Valmierā....
    Aktualitāte
    Publicēts: 30.08.2022.

    Papildinošs skaidrojums par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 720

    Atbilstoši jaunajai Noteikumu 36. panta redakcijai, NKMP atļauja no 2026. gada 1. janvāra vairs nav nepieciešama gadījumos, kad: tiek veikta inženierkomunikāciju tīklu atjaunošana, pārbūve vai ierīkošana, transporta infrastruktūras objektu atjaunošana vai pārbūve un netiek skarts kultūrvēsturisko būvju vai ainavas elementu ārējais veidols un reljefs, kā arī netiek pasliktināta kultūras pieminekļu vizuālā uztveramība; tiek ierīkotas pārvietojamas pakalpojumu nodrošināšanas ierīces, piemēram, padomāti, uzlādes stacijas, sadales skapji un līdzīgi objekti, bez pamatu izbūves, kā arī uzstādītas vizuālās reklāmas un stendi, ja tie būtiski neietekmē kultūrvēsturiskās vērtības.... Svarīgi norādīt, ka grozījumi neattiecas uz darbībām, kas būtiski ietekmē kultūras pieminekļu saglabāšanu. Joprojām būs nepieciešams saņemt NKMP saskaņojumu gadījumos, kad tiek ietekmēts nekustamo kultūras pieminekļu aizsardzības zonā esošo kultūrvēsturisko būvju un ainavas elementu ārējais veidols, reljefs vai kultūras pieminekļa vizuālā uztveramība un nozīmīgas skatu perspektīvas uz to....
    Aktualitāte
    Publicēts: 30.10.2025.

    Kritēriji kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā

    Kultūras pieminekļi ir valsts tiesiskajā sistēmā noteiktā kārtībā reģistrēta kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisku notikumu un ievērojamu personu darbības vietas), ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst valsts, kā arī starptautiskām interesēm....
    Cits
    Publicēts: 10.02.2021.

    Mežotnes pils - atbilde uz atklāto vēstuli

      Mežotnes (Mesothen) pils ir viens n­­o izcilākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā. Pils celtniecība notika no 1797. līdz 1802. gadam pēc Šarlotes fon Līvenas iniciatīvas, par pamatu izmantojot arhitekta Džakomo Kvarengi izstrādāto projektu Elejas muižas pilij....
    Aktualitāte
    Publicēts: 11.04.2024.

    Aicinām 28. maijā apmeklēt Atvērto Baznīcu dienu un Baznīcu nakti

    Kristīgais notikums Atvērto Baznīcu diena un Baznīcu nakts 28. maijā vērs durvis vairāk kā 100 arhitektūras un mākslas pieminekļos – tā būs iespēja iepazīt Latvijas sakrālā mantojuma daudzveidību, sajust vēsturiskā laika garu un sludinātās vērtības, kā arī redzēt labas restaurācijas piemērus.... Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca, kur turpinās vērienīga restaurācija, Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca kā viena no senākajām kristietības vietām Latvijā, kur par ES struktūrfodu līdzfinansējumu pabeigta restaurācija un teritorijas labiekārtošana, Dzērbenes evaņģēliski luteriskā baznīca kā pakāpeniskas un altruistiski veiktas atjaunošanas piemērs, Cēsu Sv....
    Aktualitāte
    Publicēts: 27.05.2022.

    Rīga jau 25 gadus UNESCO Pasaules mantojuma statusā

    gada 27.oktobrī, kad Latvija organizēja starptautisku konferenci “Rīgas centrs – pilsētbūvniecības piemineklis”. Konferencē tika pieņemta rezolūcija, kurā tika rekomendēts Rīgas vēsturisko centru virzīt iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā....
    Aktualitāte
    Publicēts: 06.12.2022.