Interreg Centrālbaltijas programmas projekta "UCL-Baltic" ietvaros Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas darbinieki kā projekta partneri piedalījās darbseminārā "Darbs ar zemūdens kultūrvēsturiskajām ainavām". Pasākums pulcēja zemūdens arheologus, jūras pētniekus, projektu vadītājus, telpiskos plānotājus u.c. ekspertus, kuri deva ieskatu zemūdens kultūrvēsturisko ainavu pārvaldības un pētniecības pieredzē.
Zemūdens kultūrvēsturiskā ainava
Jūras kauju vietas, kuģu vraki, applūdušas senās apmetnes u.tml. – tie ir elementi, kas veido zemūdens kultūrvēsturisko ainavu un kuru saglabāšana un pētniecība tiek risināta starptautiskā projektā. Projekta redzes lokā ir Baltijas jūras daļa, ko ietekmējusi cilvēku darbība un kas satur dažādus kultūrvēsturisko elementu uzslāņojumus. No Latvijas jūras ūdeņiem kā spilgts piemērs ir minams Kolkas rags – zemūdens sēklis, kas stiepjas jūrā no sauszemes līdz Kolkas bākai. Sēklis veido ģeogrāfisku ainavas elementu, ko papildina neskaitāmi kuģu vraki, cilvēku mirstīgās atliekas, kā arī dabas vērtības, piemēram, aizsargājamas putnu sugas u.c. Daļa kultūrvēsturisko ainavu elementu redzami arī ārpus ūdens – bākas, to drupas, no jūras izskaloti kuģu vraki, kas tiešā veidā ir sasaistīti ar konkrētās apkārtnes vēsturisko kontekstu. Pašlaik uzskaitītie objekti tiek uzlūkoti kā atsevišķi elementi, taču to pārvaldībai nepieciešama kopīga pieeja, jo tie ir savstarpēji saistīti, veidojot kopīgu vēstures “bildi”.
Projekta nozīme
Starptautiskā ekspertu grupa uzsvēra nepieciešamību izvērst plašāku starpvalstu sadarbību, īpaši Baltijas jūras reģionā, kur esošās valstis saskaras ar līdzīgiem izaicinājumi. Kā galvenie problēmpunkti uzsvērti atkrastes enerģijas industrijas ietekme uz zemūdens kultūras mantojumu, jaunu kultūras mantojuma objektu atklāšana un nepieciešamība zemūdens kultūras mantojuma vietas iestrādāt jūras telpiskajā plānojumā.
Pasākumā tika apkopota aktuālā informācija, ko turpmāk projektā varēs izmantot vadlīniju izstrādē zemūdens kultūrvēsturisko ainavu identifikācijai, pārvaldībai un saglabāšanai. Par aktuālo situāciju pārstāvētajās valstīs stāstīja pārstāvji no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Igaunijas, Latvijas, kā arī eksperti no Ālandu salām. Plašas diskusijas izvērsās par terminoloģiju, izpētes metodiku un problēmu risinājumiem.
Topošās vadlīnijas būs noderīgs rīks ne tikai kultūras mantojuma speciālistiem, bet arī teritorijas plānotājiem, piejūras pašvaldību administrācijām un citiem jūras izmantotājiem. Efektīvi pārvaldītas ainavas nozīmē iespēju vieglāk sadarboties dažādu resoru pārstāvjiem, kā arī uzlabo tūrisma attīstību un stiprina vietējo identitāti. Projektā sasniegtais nākotnē var kalpot kā platforma jauniem starptautiskiem projektiem, kas palīdzēs attīstīt arī Latvijas piejūras vidi. Projekts ir piesaistījis arī plašāku starptautisko uzmanību, un ir paredzēts, ka vadlīnijas varēs lietot arī citu pasaules reģionu valstis, tostarp arī veicinot Latvijas vārda atpazīstamību starptautiskā līmenī.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes komanda
Ar Latvijas situāciju klātesošos iepazīstināja projekta vadītājs Latvijā, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciālists Kaspars Markus Molls demonstrējot prezentāciju par Kolkas raga un Daugavgrīvas zemūdens kultūrvēsturiskajām ainavām.
K. M. Molls, arheologs ar specializāciju zemūdens un kuģu vraku arheoloģijā, ir Latvijas pārstāvis Baltijas reģiona Zemūdens kultūras mantojuma darba grupā un ikdienā strādā ar zemūdens arheoloģijas pārvaldības jautājumiem, līdzdarbojoties arī praktiskās zemūdens apsekošanas un dokumentēšanas ekspedīcijās. Projektā līdzdarbojas arī Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne, arheoloģe ar vairāku desmitu gadu pieredzi praktiskajā arheoloģijā un arheoloģiskā mantojuma pārvaldībā, ilgstoši strādājot arī pie spēkā esošā kultūras mantojuma regulējuma.
Seminārs norisinājās Mariehamnā, Ālandu salās, no 25. līdz 27. novembrim Igaunijas Kultūras mantojuma pārvaldes un Ālandu salu valdības Kultūras departamenta Interreg Centrālbaltijas programmas projekta "UCL-Baltic" ietvaros.
Nākamais projekta ietvaros iecerētais pasākums norisināsies jau 2026. gada sākumā.
Iespēja uzzināt vairāk
Ar mērķi sniegt ieskatu zemūdens kultūras mantojuma nozarē, veicinot sabiedrības izpratni 12. janvārī Cēsu muzejā tiek rīkota konference “Zemūdens kultūras mantojums: daudzveidība un pārvaldības izaicinājumi". Ar priekšlasījumiem uzstāsties speciālisti un sabiedriskie darbinieki no Latvijas un ārzemēm. Runātāji sniegs ieskatu zemūdens kultūras mantojuma objektu veidos, pētniecības pieredzē un vēsturē, kā arī pārvaldības izaicinājumos gan Latvijā, gan citur Baltijas jūras reģionā. Pārstāvji no UNESCO iepazīstinās klausītājus ar UNESCO 2001 Parīzes konvenciju "Par zemūdens kultūras mantojuma aizsardzību" un tās ietvaros realizētajiem pasākumiem.
Konferenci organizē biedrība "ICOMOS Latvija", sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Interesenti aicināti reģistrēties konferences apmeklējumam.