Zemūdens kultūras mantojums ir viens no mazāk apzinātajiem kultūras mantojuma veidiem. Kaut arī pirms 25 gadiem UNESCO pieņēma Konvenciju par zemūdens kultūras mantojuma aizsardzību, mērķējot ieviest vienotu sistēmu pārvaldībā, izpētē un saglabāšanā, pašlaik radušies jauna veida apdraudējumi un nepieciešama plašāka sabiedrības iesaiste. Tēmu aktulaizējot, UNESCO izsludina starptautisko zemūdens kultūras mantojuma dienu.
Zemūdens kultūras mantojums
Zemūdens kultūras mantojums ir kultūrvēsturiskas cilvēka darbības liecības, kas saglabājušās zem ūdens (gan iekšzemē, gan jūrās) – kuģu vraki un to kravas, nogrimušas apmetnes, hidrotehniskās būves, industriālās ainavas, seno ostu vietas un citi objekti. Īpašu vērtību šim mantojumam dod tas, ka bezskābekļa apstākļos vēstures liecības saglabājas ievērojami labāk nekā sauszemē. Nogrimis kuģis saglabājas kā laika kapsula, ietverot konkrētai vēsturiskajai dienai raksturīgos dzīves elementus.
Mantojums zem viļņiem – izaicinājumi un apdraudējums
Zemūdens kultūras mantojuma aizsardzība un izpēte ir ievērojami sarežģītāka nekā kultūras mantojuma saglabāšana sauszemē. Kopš 20. gadsimta vidus, kad zemūdens elpošanas aprīkojums (akvalangs un vēlāk citas sistēmas) kļuva plaši pieejams, zemūdens kultūras mantojums tiek ne tikai sistemātiski pētīts, bet diemžēl arī izlaupīts un postīts. Pēdējos gados arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta šo objektu saglabāšanai, jo tos apdraud ne vien nelikumīga cilvēku darbība, bet arī militārie konflikti un klimata pārmaiņas.
Militāro konfliktu ietekme uz zemūdens kultūras mantojumu kļūst arvien redzamāka. Baltijas jūrā notikušie zemūdens kabeļu bojājumi ietekmē arī kultūras mantojuma objektus un to izpētes iespējas. Savukārt Ukrainā Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprosta iznīcināšanas 2023. gadā rezultātā tika atsegts liels skaits zemūdens kultūras mantojuma objektu, kas iepriekš atradās Dņepras ūdenskrātuves dzelmē. Šobrīd tos apdraud gan karadarbība, gan strauja atmosfēras ietekme. Jāpiebilst, ka dažādas krīzes kultūras mantojuma nozarē nav nekas jauns un tieši krīzes apdraudējums kultūras mantojumam ir arī 2026. gada tēma Eiropas kultūras mantojuma dienās. Vienlaikus klimata pārmaiņas veicina piekrastes eroziju, jūras ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas un okeānu sasilšanu, kā rezultātā zemūdens kokgrauzēju tārpi izplatās arvien tālāk uz ziemeļiem un pakāpeniski tuvojas arī Latvijas ūdeņiem, apdraudot vēsturiskās koka konstrukcijas un kuģu vrakus.
Starptautiskā sadarbība zemūdens kultūras mantojuma saglabāšanā
Veicinot sabiedrības informētību, UNESCO Ģenerālās konferences 2025. gada 12. novembra plenārsēdē pieņēma lēmumu noteikt 21. augustu par Starptautisko zemūdens kultūras mantojuma dienu. Datums izvēlēts par godu UNESCO pirmajai starpvalstu sadarbības misijai zemūdens kultūras mantojuma saglabāšanā, kas 2022. gadā norisinājās Vidusjūras Skerki sēklī (Skerki Bank). Līdzīga starptautiska misija nākotnē tiek plānota arī Baltijas jūrā.
Nozīmīgs pavērsiens zemūdens kultūras mantojuma aizsardzībā bija UNESCO Parīzes "Konvencijas par zemūdens kultūras mantojuma aizsardzību" pieņemšana 2001. gadā. Tā stājās spēkā 2009. gadā un kļuva par svarīgāko starptautisko dokumentu, kas skaidri definēja zemūdens kultūras mantojumu un noteica nepieciešamību to aizsargāt. Atšķirībā no citām UNESCO konvencijām, Parīzes konvencija diemžēl nav guvusi plašu UNESCO dalībvalstu atbalstu – līdz šim to ratificējušas tikai 72 valstis. Baltijas jūras reģionā tās dalībvalstis ir Igaunija, Lietuva un Polija. Salīdzinoši nelielais ratificējušo valstu skaits skaidrojams ar nepietiekami attīstītu jūras pārvaldību, zemūdens arheoloģijas nozares ierobežotu attīstību un politiskās prioritātes trūkumu. Lielā mērā šie iemesli attiecināmi arī uz Latviju.
Zemūdens kultūras mantojuma pārvaldība Latvijā
Latvijā diskusijas par pievienošanos Parīzes konvencijai bija aktuālas pēc tās stāšanās spēkā, tomēr tobrīdējā speciālistu trūkuma un nepietiekamo zināšanu par zemūdens kultūras mantojumu dēļ lēmums tika atlikts. Savukārt 2026. gadā situācija ir uzlabojusies – Latvijā tiek īstenoti vairāki zemūdens kultūras mantojuma izpētes un pārvaldības projekti, to starpā starptautiski kā, piemēram, projekts UCL-Baltic par zemūdens kultūrvēsturisko ainavu pārvaldību. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā pēdējos gados iekļauti jauni kuģu vraki, kā arī strauji pieaug dokumentēto zemūdens kultūras mantojuma objektu skaits. Tas rada labvēlīgus priekšnoteikumus atgriezties pie diskusijas par Latvijas pievienošanos Parīzes konvencijai.
Lai Latvija sasniegtu attīstītu zemūdens kultūras mantojuma nozares līmeni, daudz darba vēl priekšā. Pievienošanās Parīzes konvencijai būtu tikai viens solis. Ir nepieciešami speciālisti – zemūdens arheologi, kas var kvalitatīvi un metodoloģiski veikt izpēti un mantojumu apzināt, ir nepieciešams arī lielāks finansējums tā realizēšanai. Būtisks trūkums ir vienota no ūdeņiem izcelto vai izskaloto priekšmetu uzglabāšanas un konservēšanas vieta, piemēram, jūras muzejs. Diemžēl diskusijas par tāda izveidi Daugavgrīvas cietoksnī virzās uz priekšu ļoti lēni, un no jūras izskalotās kuģu vraku daļas tiek saglabātas tikai pateicoties nevalstisko organizāciju un atsevišķu sabiedrības pārstāvju entuziasmam.
Cerams, ka Starptautiskās zemūdens kultūras mantojuma dienas atzīmēšanas iedibināšana palīdzēs katru gadu šo tēmu aktualizēt.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists
Kaspars Markus Molls