Informācija presei Jaunumi
Ar dronu uzņemts kuģa vraka fragments
Foto: Mārcis Kalniņš

Daugavgrīvas pludmalē atrasts vismaz 12 m garš kuģa vraks, kas visticamāk datējams ar 19. gadsimtu.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde gatavo dokumentāciju par jaunatklāta kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu.

Pirms divām nedēļām Pārvalde un Rīgas Brīvosta saņēma informāciju no biedrības “Bolderājas grupa” par Daugavgrīvas pludmalē atsegušos koka kuģa vraka fragmentu. Pārvaldes darbiniekiem apsekojot objektu, tika konstatēts, ka uz pašas ūdens malas atsegušies trīs masīvu ozolkoka apšuvuma dēļu gali, bet zem viļņu pārskalotajām smiltīm iespējams uztaustīt, ka vraka fragments ir vismaz 1,3x4 m liels. Drīz vien, ceļoties ūdens līmenim, vraka daļa atkal pazuda zem viļņiem.

Pagājušās nedēļas vidū vraks atsedzās no jauna un ar Pārvaldes atļauju Rīgas Brīvostas darbinieki veica tobrīd vēl šķietami nelielā, vraka fragmenta atrakšanu. Veicot atrakšanas darbus atklājās, ka vraka fragments ir krietni lielāks kā sākotnēji domāts – tas ir vismaz 12 m garš, 3,5 m plats un turpinās arī virzienā uz kāpu un uz sāniem zem pieplūstošā jūras ūdens līmeņa.

Atsegtais fragments ir no ozolkoka būvēta kuģa borts, un redzama tikai tā ārpuse, kas apšūta ar masīvām, 25 cm platām un 8 cm biezām plankām. Tās pie kuģa ribām, kuras pašlaik uzmērīt vēl nebija iespējams, stiprinātas gan ar koka, gan vara sakausējuma tapām. Borta ārpusē saglabājušās tūkstošiem nelielu vara nagliņu, kas norāda, ka kuģis bijis apšūts ar vara plāksnēm un šī ir tā borta daļa, kas kuģim esot lietošanā atradusies zem ūdens. Kuģa bortam novērojams izteikts izliekums, kas virzienā uz fragmenta galu sāk izlīdzināties – tas, visticamāk, norāda, ka virzienā uz kāpu varētu atrasties kuģa priekšgals.

Pašlaik vēl  grūti izdarīt precīzus secinājumus, tomēr fakts, ka kuģis bijis apšūts ar vara plāksnēm, norāda ka tas ir vai nu kara kuģis, vai tāltirdzniecības kuģis, kas kuģojis ne tikai pa Baltijas un Ziemeļjūru, bet devies arī tālākos braucienos uz tropisko joslu. Kuģu zemūdens daļu apsišanu ar vara plāksnēm uzsāka briti 18. gadsimta 70. un 80. gados, tāpēc šis vraks datējams, visticamāk, ar 19. gadsimtu. Zinot, ka tagadējā piekrastes zona pie Daugavgrīvas bākas veidojusies un nostiprinājusies tikai 19. gadsimta vidū, jāspriež, ka pašlaik šo vraku varētu datēt ar 19. gadsimta pirmo pusi - tātad tas ir apmēram 150-200 gadus vecs. Savukārt vraka galā vērojamās zāģējuma pēdas un vara plākšņu trūkums norāda, ka kuģa vraks pēc avārijas vismaz daļēji sadalīts kokmateriālos un vērtīgās vara plāksnes no tā noņemtas.

Lai nodrošinātu vraka tālāko saglabāšanos un pasargātu koka konstrukcijas no straujas degradācijas saulē un gaisā, kopā ar Rīgas Brīvostas pārstāvjiem pieņemts lēmums atradumu vietu aizbērt, lai tas atkal nokļūtu mitrumā un vēsumā, kur teicami saglabājies jau vismaz 150 gadus.

Pārvalde šīs nedēļas laikā lems par jaunatklāta kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu Daugavgrīvas pludmalē atsegtajam vrakam. Tas dos iespēju jau tuvākajā laikā veikt nepieciešamos papildus izpētes darbus, lai noskaidrotu tā izmērus un precīzāku datējumu, kā arī nodrošinās tālāku vraka saglabāšanu.

Apskati 3D kuģa vraka modeli 

Jānis Meinerts

Speciālists
janis.meinerts [at] mantojums.lv