Attēlā: Atašienes pilskalna digitālais reljefa modelis (sagatavoja J. Meinerts, izmantoti LĢIA digitālā augstuma modeļa pamatdati)
23. janvārī oficiāli noslēdzies Atašienes pilskalna iekļaušanas process valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un tas atkal ieņem tam pienākošos vietu Latvijas senākās vēstures liecinieku pulkā.
Atašienes pilskalnu 1925. g. atklāja, uzmēroja un aprakstīja Latvijas pilskalnu pētnieka Ernesta Brastiņa ekspedīcija, nākošajā gadā tas tika iekļauts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Attēlā: Atašienes pilskalns 1925. g. (Brastiņš, E. Latvijas pilskalni. 3. sējums: Latgale. Rīga: Pieminekļu Valde, 1928.)
20. gs. 60 tajos gados parādījās pirmās ziņas par to, ka pilskalns it kā norakts grantī. Vēlāk pilskalns tika neveiksmīgi meklēts pēc E. Brastiņa atzīmes kartē (kas izrādījās kļūdaina) un aptaujāti vietējie iedzīvotāji, kuri apstiprināja, ka pilskalns norakts grantī. Līdz ar to pilskalns tika uzskatīts par iznīcinātu un vairs netika iekļauts jaunajos kultūras pieminekļu sarakstos.
Attēlā: E. Šnores sniegtās ziņas par Atašienes pilskalnu (NKMP Pieminekļu dokumentācijas centrs, Atašienes pilskalna lieta, Inv. Nr. 29084/7206-6 I, 5 lp.)
2018. gadā caurskatot internetā pieejamās LIDAR kartes (ar aerolāzerskenēšanas tehnoloģiju iegūtas precīzas zemes reljefa digitālās kartes) par iznīcinātu uzskatīto pilskalnu pamanīja Ilona un Edgars Vilcāni, kuri informēja žurnālistu Jāni Rancānu, kurš tālāk informēja par to pārvaldes ekspertu, arheologu un Latvijas pilskalnu pētnieku Juri Urtānu.
Attēlā: Atašienes pilskalna digitālais reljefa modelis (sagatavoja J. Meinerts, izmantoti LĢIA digitālā augstuma modeļa pamatdati)
Atašienes pilskalns izrādījās cietis no padomju perioda mantraču rakumiem, tomēr lielā mērā saglabājies neskarts. 2019. gadā Latvijas Arheologu biedrība pasludināja Atašienes pilskalnu par Gada arheoloģijas pieminekli. Pirmo Eiropas arheoloģijas dienu Latvijā ietvaros J. Urtāna vadībā pilskalnā veikti nelieli pārbaudes izrakumi, iesaistot darbā arī brīvprātīgos jauniešus, kam bija iespēja iepazīties ar arheoloģisko izrakumu praktisko pusi. Izrakumu noslēgumā notika kupli apmeklēts informatīvs pasākums ar Latvijas arheologu lekcijām, izrakumu rezultātu prezentēšanu un folkloras kopas Trejasmens koncertu.
Attēlā: darba aina izrakumos pilskalnā. Foto: J. Urtāns.
Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā informācija un senlietas ļauj datēt pilskalna izmantošanu ar mūsu ēras I gadu tūkstoša vidu un par tā iekārtotājiem un apdzīvotājiem uzskatīt baltu ciltīm piederīgos latgaļu priekštečus.
Attēlā: izrakumos kopā kā noglabājums atrastās bronzas aproces. Foto: L. Palma
Pārvalde izsaka pateicību visiem, kas piedalījušies pilskalna atkal-atklāšanā, ņēmuši dalību izrakumos, apmeklējuši Eiropas arheoloģijas dienu pasākumu un popularizējuši Atašienes pilskalna interesanto stāstu!
Attēlā: Eiropas arheoloģijas dienu pasākums Atašienes pilskalnā. Foto: J. Urtāns