2026. gada 19. jūlijā mūžībā devusies viena no ievērojamākajām Latvijas arheoloģēm — Zigrīda Apala, kuras dzīves darbs cieši savijies ar Latvijas arheoloģiskā mantojuma izpēti, saglabāšanu un popularizēšanu. Lielāko daļu sava mūža Zigrīda Apala veltījusi arheoloģijai, pētot un lolojot Cēsu un apkārtnes arheoloģisko mantojumu. Viņa ir vadījusi arheoloģiskos izrakumus Priekuļu Rubeņu kapsētā, Kampu - Ģūgeru arheoloģiskajās senvietās, Āraišu viduslaiku pilī un citās senvietās, kur kopā ar…
2026. gada 19. jūlijā mūžībā devusies viena no ievērojamākajām Latvijas arheoloģēm — Zigrīda Apala, kuras dzīves darbs cieši savijies ar Latvijas arheoloģiskā mantojuma izpēti, saglabāšanu un popularizēšanu. Lielāko daļu sava mūža Zigrīda Apala veltījusi arheoloģijai, pētot un lolojot Cēsu un apkārtnes arheoloģisko mantojumu. Viņa ir vadījusi arheoloģiskos izrakumus Priekuļu Rubeņu kapsētā, Kampu - Ģūgeru arheoloģiskajās senvietās, Āraišu viduslaiku pilī un citās senvietās, kur kopā ar dzīvesbiedru Jāni Apalu rūpīgi pētīja un izzināja Latvijas senākās vēstures liecības. Arheoloģes vārds ir nesaraujami saistīts ar Cēsīm, izceļot gaismā pilsētas arheoloģiskās vērtības. Zigrīda Apala ir pētījusi nozīmīgākās Cēsu senpilsētas vietas, tostarp…