No 11. līdz 13. septembrim norisināsies ikgadējās Eiropas kultūras mantojuma dienas. 2026. gadā tās veltītas kultūras mantojumam krīzē. Vai krīze ir kas ārkārtējs? Pasākuma ieskaņā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde aicina ielūkoties dažādo krīžu veidos, kas var skart kultūras pieminekļus. Trešā no tēmām – klimats un vides ietekme.
Lasīt par pirmo EKMD2026 tēmu: “Kultūras mantojuma drošība un ārējais apdraudējums”
Lasīt par otro EKMD2026 tēmu: “Vides identitāte un kolektīvā atmiņa”
Klimata pārmaiņas notiek jau šodien. Vētras, krasta erozija, plūdi un krasas temperatūras svārstības skar visu sabiedrību. Minētajos apstākļos kultūras mantojuma saglabāšanas process kļūst par pieredzes gūšanas lauku. Meklējot veidus, kā pasargāt kultūras vērtības, mēs ne vien glābjam pagātnes liecības, bet arī rodam inovatīvus risinājumus, ko izmantot ilgtspējīgai nākotnei plašākā mērogā.
Zinātnes spēks
Katrā gadsimtā sabiedrībai bijušas savas zināšanas un prasmes. Kamēr daudzas vēsturiskās amatniecības prasmes arvien pazaudējam, tikmēr vietā liekam arī 21. gadsimta zinātnes metodes. Kultūras mantojuma saglabāšana ir starpdisciplinārs process, un dažādo problēmu loks ir izcils pamats jauniem atklājumiem.
Nogruvumi
Pilskalnu ierīkošanai senatnē lielākoties izvēlējās jau no dabas grūtāk pieejamas reljefa vietas, tajā skaitā upju norobežotas zemes mēles. Šodien upju krastu erozija ir viens no pilskalnu apdraudētājiem un tā novēršanai gan Latvijā, gan kaimiņu zemēs joprojām tiek meklēti optimālākie risinājumi.
Bauskas pils senākā daļa datējama jau ar 15. gadsimtu, bet 21. gadsimts nesis jaunus izaicinājumus. 2001. gada lietainajos Jāņos nogruva Mēmeles krasta nogāze pie Bauskas pils. Izrādījās – Mēmele pakāpeniski iegraužas kaļķakmens klintī, izveidojot iedobumus un pārkares, bet piemirkusī augsnes virskārta tās nolauž. No 2004. līdz 2022. gadam norisinājās Mēmeles nogāzes un pamatnes nostiprināšanas darbi. Apjomīgo darbu gaitā upes izgrauztā klints daļa zem pārkares tika aizpildīta ar betonu, bet ziemeļu nogāzē iebūvētas lietus ūdens novadīšanas teknes, nogāze nostiprināta ar akmens gabioniem.
Koksngrauži un sēne
Pret apkārtējās vides izmaiņām īpaši jutīgi ir koka mākslas pieminekļi. Paaugstināts gaisa mitrums, nepietiekama ventilācija un temperatūras svārstības rada dažādas problēmas, tajā skaitā labvēlīgus apstākļus koksngraužu attīstībai. Skaistkalnes katoļu baznīcas 17. gadsimta altāris pārstāv attīstīto baroku un izceļas ar bagātīgu jezuītu ikonogrāfiju, skulptūrām, kolonnām un dekoratīviem kokgriezumiem. Koksngraužu apturēšanai tika izmantota Latvijā reta, bet starptautiski atzīta metode, izmantojot gāzveida līdzekli iepriekš hermētiski noslēgtā ēkā, tā iznīcinot kaitēkļus pat dziļākajos koka slāņos. Darbus veica specializēts uzņēmums no Vācijas.
19. gadsimta pirmajā pusē celtās Tirzas luterāņu baznīcas pieredze rāda, cik nozīmīgi piesaistīt ekspertu palīdzību. Pēc vairākiem gadu desmitiem, kuru laikā vairākkārt labota un mainīta baznīcas grīda, 2024. gadā draudze situācijas izpētē iesaistīja Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienības zinātniekus, kuri no baznīcas grīdas paņēma paraugus laboratoriskai analīzei, nosakot problēmas cēloni – īsto mājassēni jeb brantu. Lai apturētu bojājumu izplatību, Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē saskaņota sēnes bojātās grīdas demontāža un jaunas izbūve, projektā paredzēta arī inficēto konstrukciju un grunts nomaiņa un ventilācijas uzlabošana.
Vides pielāgošana
Vēsturiski veikta cilvēku rīcība, kas sekas rada šodien un vēlme pēc mūsdienīga komforta var radīt neparedzētas sekas. Mainoties ieradumiem un vajadzībām, būtiski izsvērt mūsu rīcības sekas.
Mikroklimats
Vēsturiskās ērģeles Latvijas baznīcās ir ne vien praktisks instruments, kura skanējums ierasti mūs pavada nozīmīgās dzīves situācijās, bet arī izsmalcināts mākslas darbs un sarežģīts mehānisms. Ērģeles sastāv no tūkstošiem elementu, kas gatavoti no daždažādiem materiāliem. Mūsdienās izplatīts drauds ērģelēm ir pēkšņas mikroklimata svārstības. Dažādiem materiāliem izplešoties un saraujoties, ne vien tiek sekmēta koka daļu plaisāšana un deformācija, bet arī tiek padarīti vaļīgi savienojumi. Pašlaik arī Latvijā arvien biežāk tiek ieviests princips – sildām cilvēku, nevis telpu, piemēram, ierīkojot lokālo apsildi tieši solos, vai to tuvumā.
Vides pārveidojumi un antropogēnā slodze
19. gadsimta beigās palu ūdeņu novadīšanai tika izrakts Pilsupes kanāls, savukārt pateicoties 1933. gadā ģeologa S. Burharda atklātajām arheoloģiskajām liecībām, atklāta Pūrciema apmetne. Apmēram pirms 6000 gadiem izveidotajā apmetnē atsegtas sešas hronoloģiski atšķirīgas mītņu vietas. Apmetne savulaik izveidota smilšu kāpās starp jūru un senu ezeru. Šodien trauslās senatnes liecības apdraud gan upes ūdeņi, gan laikapstākļi, gan cilvēku neapdomīga rīcība. 2005. gadā izveidota dabas taka Pūrciema baltā kāpa, kas organizē apmeklētāju plūsmas un mazina apdraudējumu.
Latvijā valsts aizsardzībā ir 106 vēsturiski parki, kuros sastopami seni, ainaviski nozīmīgi koki, kā arī aizsargājamas sugas. Vēsturiski labiekārtotā vide gan klimata pārmaiņu, gan antropogēnās slodzes dēļ kļuvusi īpaši apdraudēta, tāpēc vēsturisko ainavu saglabāšanas risinājums balstās pielāgošanās principos. Jaunlaicenes muižas parkā 2022. gadā īstenots parka saglabāšanai nozīmīgs projekts, izveidojot taku tīklojumu un labiekārtojuma elementus, kas mazina slodzi īpaši jutīgās parka daļās. Tāpat paredzēti jauni, dendroloģiski daudzveidīgi stādījumi. Liela nozīme ir regulārai parka kopšanai un pastāvīgam monitoringam.
Apzināta līdzpastāvēšana
Dažāda veida draudi, īpaši dabas izraisītie, jāpieņem kā neizbēgama dzīves sastāvdaļa. Apzinoties, ka izpratne un sadarbība var radīt ilgtspējīgus un pārsteidzošus risinājumus, iespējams nosargāt pat pastāvīgi apdraudētus objektus.
Aizsargājamas sugas
Apšu (Lodes) koka baznīca ir unikāls piemērs tam, kā 18. gadsimta sakrālais piemineklis kļuvis par mājvietu vienai no lielākajām aizsargājamo Natūza un Branta naktssikspārņu kolonijām Latvijā. Šeit būvdarbu un atjaunošanas grafiks tiek stingri pakārtots dabas ciklam, pierādot, ka cilvēka radītais mantojums un bioloģiskā daudzveidība var harmoniski pastāvēt līdzās.
Pastāvīgi plūdu draudi
Jēkabpils Svētā gara vīriešu klostera apbūve saistīta jau ar pilsētas pirmsākumiem un pareizticīgo tirgotāju apmetnēm. Pilsētām Daugavas krastos plūdi jau vēsturiski bijis viens no lielākajiem izaicinājumiem. Plūdu risku mazināšanai arvien tiek meklēti risinājumi, taču, kā to kārtējo reizi parādīja 2023. gada plūdi, riskus iespējams mazināt, bet ne pilnībā novērst. Tomēr pašā Daugavas krastā celtajam klosterim līdz šim izdevies pārdzīvot visus plūdus.
Ilgtspējīga pārvaldība
Kolkas bāka 19. gadsimtā būvēta uz mākslīgi veidotas salas vienā no bīstamākajām kuģošanas vietām Latvijā. Gadiem ejot uz salas uzceltas arī citas navigācijas būves, kas līdz pat šodienai veic navigācijas funkcijas. Jūras erozija, viļņi, ledus, vējš, vētras, kā arī lielais migrējošo putnu skaits ļoti negatīvi ietekmē uz salas esošās būves. Objekta saglabāšanai tiek veikti pētījumi, regulāra tehniskā apsekošana un piekrastes monitorings.
Kultūras pieminekļi ir kā dzīva mācību grāmata, kas ne vien atspoguļo iepriekšējo gadsimtu cilvēces sasniegumus, bet turpina mūs izaicināt pilnveidoties.
Informācijas sagatavošanā izmantoti raksti no topošā Eiropas kultūras mantojumu dienu izdevuma.