No 11. līdz 13. septembrim notiks ikgadējās Eiropas kultūras mantojuma dienas. 2026. gadā to tēma ir kultūras mantojums krīzē.
Vai krīze ir kaut kas neparasts? Eiropas kultūras mantojuma dienu sākumā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde aicina uzzināt vairāk par dažādiem apdraudējumiem, kas var skart kultūras pieminekļus.
Trešā tēma ir klimats un vides ietekme.
Lasīt par pirmo EKMD2026 tēmu: “Kultūras mantojuma drošība un ārējais apdraudējums”
Lasīt par otro EKMD2026 tēmu: “Vides identitāte un kolektīvā atmiņa”
Klimata pārmaiņas notiek jau tagad. Vētras, krasta erozija, plūdi un lielas temperatūras svārstības ietekmē visu sabiedrību.
Šādos apstākļos kultūras mantojuma saglabāšana palīdz iegūt jaunu pieredzi. Mēs meklējam veidus, kā pasargāt kultūras vērtības. Tādējādi mēs ne tikai saglabājam pagātnes liecības. Mēs arī atrodam jaunus risinājumus, kurus var izmantot ilgtspējīgai nākotnei.
Zinātnes spēks
Katrā gadsimtā cilvēkiem ir bijušas savas zināšanas un prasmes. Daudzas senās amatniecības prasmes mēs pamazām zaudējam. Tā vietā kultūras mantojuma saglabāšanā arvien vairāk izmantojam arī 21. gadsimta zinātnes metodes.
Kultūras mantojuma saglabāšanā sadarbojas dažādu nozaru speciālisti. Dažādās problēmas dod iespēju veikt jaunus pētījumus un izdarīt jaunus atklājumus.
Nogruvumi
Senos pilskalnus parasti ierīkoja vietās, kur bija grūti nokļūt. Tās varēja būt arī zemes joslas, kuras no citām pusēm norobežoja upes.
Tāpēc mūsdienās upju krastu erozija ir viens no pilskalnu apdraudējumiem. Latvijā un kaimiņvalstīs joprojām meklē labākos veidus, kā šo apdraudējumu mazināt.
Bauskas pils senākā daļa ir celta jau 15. gadsimtā. Taču 21. gadsimtā pils saskārās ar jauniem apdraudējumiem.
2001. gada lietainajos Jāņos pie Bauskas pils nogruva Mēmeles upes krasta nogāze.
Pētot notikušo, noskaidrots, ka Mēmele pamazām izskalo kaļķakmens klinti. Tajā izveidojās iedobumi un pārkares. Piemirkusī augsne šīs pārkares nolauza.
No 2004. līdz 2022. gadam tika nostiprināta Mēmeles nogāze un tās pamatne.
Darbu laikā upes izskaloto klints daļu zem pārkares aizpildīja ar betonu. Ziemeļu nogāzē izbūvēja lietus ūdens novadīšanas teknes. Nogāzi nostiprināja arī ar akmens gabioniem.
Koksngrauži un sēne
Koka kultūras pieminekļi ir īpaši jutīgi pret apkārtējās vides pārmaiņām.
Paaugstināts gaisa mitrums, nepietiekama ventilācija un temperatūras svārstības var radīt dažādas problēmas. Šādi apstākļi ir labvēlīgi arī koksngraužu attīstībai.
Skaistkalnes katoļu baznīcas 17. gadsimta altāris ir nozīmīgs attīstītā baroka piemērs. Tas izceļas ar bagātīgu jezuītu ikonogrāfiju, skulptūrām, kolonnām un dekoratīviem kokgriezumiem.
Lai apturētu koksngraužu izplatību, tika izmantota Latvijā reta, bet starptautiski atzīta metode. Ēku vispirms hermētiski noslēdza. Pēc tam tajā izmantoja gāzveida līdzekli, kas iznīcināja kaitēkļus arī dziļākajos koka slāņos.
Darbus veica specializēts uzņēmums no Vācijas.
Tirzas luterāņu baznīca celta 19. gadsimta pirmajā pusē. Tās pieredze parāda, cik svarīgi ir piesaistīt ekspertus.
Vairāku gadu desmitu laikā baznīcas grīda tika vairākkārt labota un mainīta. 2024. gadā draudze nolēma izpētīt problēmu un piesaistīja Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienības zinātniekus.
Zinātnieki paņēma baznīcas grīdas paraugus un tos pārbaudīja laboratorijā. Tika noskaidrots problēmas cēlonis — īstā mājassēne jeb brants.
Lai apturētu bojājumu izplatīšanos, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde saskaņoja bojātās grīdas demontāžu un jaunas grīdas izbūvi.
Projektā paredzēts nomainīt arī inficētās konstrukcijas un grunti. Plānots arī uzlabot ventilāciju.
Vides pielāgošana
Cilvēku rīcība pagātnē var radīt sekas mūsdienās. Arī vēlme pēc mūsdienīga komforta var radīt neparedzētas sekas.
Mainoties mūsu ieradumiem un vajadzībām, ir svarīgi padomāt par to, kādas sekas var radīt mūsu rīcība.
Mikroklimats
Vēsturiskās ērģeles Latvijas baznīcās ir ne tikai mūzikas instruments. Tās ir arī izsmalcināts mākslas darbs un sarežģīts mehānisms.
Ērģeles sastāv no tūkstošiem detaļu. Tās ir izgatavotas no dažādiem materiāliem.
Mūsdienās viens no lielākajiem draudiem ērģelēm ir straujas mikroklimata pārmaiņas.
Dažādi materiāli temperatūras un mitruma ietekmē izplešas un saraujas. Tā rezultātā koka daļas var plaisāt un deformēties. Var kļūt vaļīgi arī dažādi savienojumi.
Arī Latvijā arvien biežāk izmanto principu — sildīt cilvēku, nevis visu telpu.
Piemēram, baznīcās var ierīkot apsildi tieši solos vai to tuvumā.
Vides pārveidojumi un antropogēnā slodze
19. gadsimta beigās palu ūdeņu novadīšanai izraka Pilsupes kanālu.
1933. gadā ģeologs S. Burhards atklāja arheoloģiskas liecības. Pēc šī atklājuma kļuva zināms par Pūrciema apmetni.
Apmetne izveidota apmēram pirms 6000 gadiem. Tajā atrastas sešas dažādos laikos izveidotas mītņu vietas.
Senā apmetne atradās smilšu kāpās starp jūru un senu ezeru.
Mūsdienās šīs senās un trauslās liecības apdraud upes ūdeņi, laikapstākļi un cilvēku neapdomīga rīcība.
2005. gadā izveidoja dabas taku “Pūrciema baltā kāpa”. Taka palīdz organizēt apmeklētāju plūsmu. Tādējādi tiek mazināts apdraudējums apmetnei.
Latvijā valsts aizsardzībā ir 106 vēsturiskie parki. Tajos aug seni un ainaviski nozīmīgi koki. Parkos sastopamas arī aizsargājamas sugas.
Vēsturiskos parkus apdraud gan klimata pārmaiņas, gan cilvēku radītā slodze uz vidi. Tāpēc vēsturisko ainavu saglabāšanā izmanto pielāgošanās principus.
2022. gadā Jaunlaicenes muižas parkā īstenoja parka saglabāšanai nozīmīgu projektu.
Parkā izveidoja taku tīklu un citus labiekārtojuma elementus. Tie palīdz samazināt cilvēku radīto slodzi īpaši jutīgās parka daļās.
Izveidoti arī jauni un dažādiem kokiem bagāti stādījumi.
Parkam ir svarīga regulāra kopšana un pastāvīga tā stāvokļa pārbaude.
Apzināta līdzpastāvēšana
Dažādi apdraudējumi ir neizbēgama dzīves daļa. Īpaši tas attiecas uz apdraudējumiem, kurus rada daba.
Mums ir jāapzina šie apdraudējumi. Sadarbība un izpratne var palīdzēt atrast ilgtermiņā piemērotus risinājumus.
Šādi iespējams saglabāt arī tādus kultūras pieminekļus, kurus apdraudējums ietekmē ilgstoši.
Aizsargājamas sugas
Apšu (Lodes) koka baznīca ir unikāls piemērs.
Šis 18. gadsimta sakrālais piemineklis ir kļuvis par mājvietu vienai no lielākajām aizsargājamo Natūza un Branta naktssikspārņu kolonijām Latvijā.
Tāpēc būvdarbu un baznīcas atjaunošanas laiks ir jāplāno atbilstoši sikspārņu dabiskajam dzīves ciklam.
Šis piemērs parāda, ka cilvēku radītais kultūras mantojums un bioloģiskā daudzveidība var pastāvēt līdzās.
Pastāvīgi plūdu draudi
Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klostera apbūve ir saistīta ar pilsētas pirmsākumiem un pareizticīgo tirgotāju apmetnēm.
Pilsētām Daugavas krastos plūdi jau vēsturiski ir bijis liels apdraudējums.
Tāpēc arī mūsdienās tiek meklēti veidi, kā mazināt plūdu risku.
2023. gada plūdi vēlreiz parādīja, ka plūdu risku var samazināt, bet nevar pilnībā novērst.
Klosteris atrodas pašā Daugavas krastā. Līdz šim tas ir pārdzīvojis visus plūdus.
Ilgtspējīga pārvaldība
Kolkas bāka 19. gadsimtā tika uzcelta uz mākslīgi veidotas salas. Tā atrodas vienā no bīstamākajām kuģošanas vietām Latvijā.
Laika gaitā uz salas uzcēla arī citas navigācijas būves. Tās navigācijas funkcijas veic vēl šodien.
Būves uz salas ļoti ietekmē jūras erozija, viļņi, ledus, vējš un vētras. Tās ietekmē arī lielais migrējošo putnu skaits.
Lai saglabātu objektu, tiek veikti pētījumi un regulāras tehniskās pārbaudes. Tiek arī novērotas pārmaiņas piekrastē.
Kultūras pieminekļi palīdz mums uzzināt par cilvēku sasniegumiem iepriekšējos gadsimtos.
Tie arī mūsdienās palīdz mums mācīties un meklēt jaunus risinājumus.
Informācijas sagatavošanā izmantoti raksti no topošā Eiropas kultūras mantojuma dienu izdevuma.