Māra, Tu esi mākslas zinātniece un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) koordinatore piekļūstamības jautājumos. Kā tas gadījās? Tas nenotika pēkšņi. Patiesībā pirms vairāk nekā 20 gadiem es jau darbojos kā brīvprātīgā apvienībā “Apeirons”. Piedalījāmies dažādās aktivitātēs, stāvējām ar plakātiem uz ielas. Pēcāk uzsāku studijas mākslas zinātnē, prioritātes mainījās. Tad uzsāku darbu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kur jau tiešāk sanāca strādāt un domāt par mākslas piekļūstamības…
Māra, Tu esi mākslas zinātniece un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) koordinatore piekļūstamības jautājumos. Kā tas gadījās? Tas nenotika pēkšņi. Patiesībā pirms vairāk nekā 20 gadiem es jau darbojos kā brīvprātīgā apvienībā “Apeirons”. Piedalījāmies dažādās aktivitātēs, stāvējām ar plakātiem uz ielas. Pēcāk uzsāku studijas mākslas zinātnē, prioritātes mainījās. Tad uzsāku darbu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kur jau tiešāk sanāca strādāt un domāt par mākslas piekļūstamības jautājumiem. Savukārt, strādājot NKMP, interese pati no sevis atgriezās, jo māksla nereti atrodas arī kultūrvēsturiskās ēkās un es uzskatu, ka mākslai ir jābūt pieejamai visiem. Reiz rakstā minēji, ka Tev patīk apmeklēt kultūrvietas ar sev tuviem…
