Kultūras mantojums nav tikai vecas lietas muzejā. Tas ir tas, kas mūsos dzīvo, kas mēs esam – mūsu saknes, mūsu stāsti. Tāpēc tas ir tik svarīgs, lai stiprinātu mieru, bet diemžēl arī var tikt izmantots, lai mūs maldinātu un grautu.

Par to, kā mēs Latvijā aizsargājam mūsu kultūras dārgumus un ko darām starptautiski, sarunājās Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperti Mārcis Kalniņš (arheologs) un Gita Jankovska (mākslas vēsturniece) ar Lindu Zonne-Zumberga

Ir divi galvenie starptautiski līgumi (konvencijas), kas par to rūpējas:

  • 1954. gada Hāgas Konvencija: Tā nosaka, ka mēs nedrīkstam postīt nevienas valsts kultūras vērtības karu laikā. Zaudējot vienu kultūras priekšmetu, zaudē visa pasaule. Valstīm jāgatavojas to aizsardzībai jau miera laikā.
  • 1970. gada Konvencija: Tā cīnās pret nelikumīgu kultūras priekšmetu zagšanu un pārdošanu. Tās mērķis ir palīdzēt atgūt nozagtās lietas un stiprināt tautu identitāti.

Latvija starptautiskā arēnā: Kas jauns?

Gita Jankovska: Viņa piedalījās 1970. gada Konvencijas dalībvalstu sanāksmē, kurā valstis atskaitījās par paveikto. Galvenā problēma joprojām ir milzīgais zagto kultūras priekšmetu apjoms. Tika runāts arī par to, kā mākslīgais intelekts varētu palīdzēt atrast nozagtās lietas. Liela cerība ir jaunais virtuālais zagto kultūras priekšmetu muzejs, kas drīz tiks atklāts. Tajā būs informācija par nozagtajiem priekšmetiem, lai ikviens varētu palīdzēt tos atrast. Tika uzsvērts arī nemateriālā kultūras mantojuma nozīme (piemēram, tradīcijas, dziesmas) un kā to izmanto dezinformācijas kampaņās, īpaši no Krievijas puses.

Mārcis Kalniņš: Viņš piedalījās pirmajā UNESCO civilmilitārās alianses forumā. Tas ir kā tikšanās starp kultūras sargiem un karavīriem, lai viņi iemācītos runāt vienā valodā un kopīgi aizsargātu kultūras mantojumu konfliktu laikā. Dažās valstīs armijai jau ir īpašas vienības tam, bet daudzās vēl sadarbība pieklibo. Forumā runāja par to, kā apmācīt karavīrus atpazīt un sargāt kultūras vērtības, kā arī par to, kā izmantot satelītattēlus un digitālās tehnoloģijas, lai sekotu līdzi notiekošajam un cīnītos pret dezinformāciju, kas izmanto kultūras mantojumu.

Kā konvencijas strādā kopā?

Abas konvencijas viena otru papildina. Mārcis Kalniņš skaidro, ka, piemēram, Ukrainas karā, ja Hāgas konvencija sargā ēkas un vietas, tad 1970. gada konvencija stājas spēkā, ja kultūras priekšmeti tiek zagti un izvesti no valsts. Tās palīdz atgūt nozagtās lietas. Gita Jankovska papildina, ka tiek strādāts pie to vēl ciešākas saskaņošanas, lai tās būtu vēl efektīvākas.
 

Spriedze un mācības no kara

Sanāksmēs joprojām jūtama spriedze, jo Krievija arī piedalās. Bet tas netraucē runāt par svarīgām lietām. Ukraina, piemēram, izveidojusi īpašu militāro vienību kultūras mantojuma aizsardzībai, un Krievijas pārstāvji uzdeva jautājumus par tās darbību.

Mārcis Kalniņš atzīmē, ka Vācija un citas valstis veido īpašas vietas, kur saglabā vēsturiskas ēku detaļas (piemēram, durvis, logus) no nojauktām vai bojātām ēkām. Tās tiek uzglabātas un var tikt atkārtoti izmantotas restaurācijā, tādējādi saglabājot autentiskumu.

Ko Latvija iegūst no šīm sanāksmēm?

  • Kontakti un sadarbība: Tā ir lieliska iespēja tikties ar citu valstu pārstāvjiem klātienē, veidot kontaktus un runāt par kopīgām problēmām. Tā var rasties jauni projekti un risinājumi. Piemēram, Mārcim izdevās beidzot sazināties ar Dānijas pārstāvjiem un iesaistīt viņus darba grupā pret nelikumīgu kultūras priekšmetu tirdzniecību.
  • Mācīšanās un dalīšanās: Mēs mācāmies no citu pieredzes, bet arī dalāmies ar savējo. Mēs Latvijā esam priekšā daudzām valstīm civilmilitārās sadarbības jomā un gatavībā krīzes situācijām, tāpēc mūsu pieredze ir ļoti vērtīga. Mums ir veiksmīga pieredze kultūras mantojuma digitalizācijā.
  • Sagatavotība: Klātienes tikšanās palīdz labāk novērtēt mūsu pašu sagatavotību un ietekmi starptautiskā līmenī. Gita Jankovska atzīmē, ka, lai gan daudzas valstis domā par krīzēm, mēs Latvijā tām tiešām gatavojamies.

Mākslīgais intelekts un digitālās prasmes

Forumā tika runāts par to, ka valstīm ar labām digitālajām prasmēm un interneta pieejamību (kā Latvijai) jāpalīdz citām valstīm. Tāpat liels uzsvars uz to, kā panākt vienotu izpratni par mākslīgā intelekta ētisku izmantošanu, lai tas netiktu izmantots dezinformācijai.

Latvija kā piemērs

Mārcis Kalniņš prognozē, ka Latvija drīzumā varētu mācīt citas valstis civilās aizsardzības jautājumos, jo šogad plānotas praktiskas civilās aizsardzības mācības.

Kā atbalstīt zagto priekšmetu virtuālo muzeju?

Gita Jankovska aicina Latviju aktīvi piedalīties šajā projektā. Lai gan mums pēdējā laikā nav bijis daudz nozagtu kultūras pieminekļu, mēs varam iesniegt informāciju par vēsturiski zudušām vērtībām. Viņa atzīmē, ka muzeja mērķis ir paradoksāls – samazināt savu ekspozīciju, atgriežot nozagtos priekšmetus. Mārcis Kalniņš arī plāno piedāvāt mūsu zudušo priekšmetu informāciju mākslīgā intelekta apmācībai, kas jau ir palīdzējis atrast vairākus objektus citās valstīs.

Kā rīkoties, ja pazaudējam kultūras vērtību?

  • Valsts aizsargājami objekti: Ja objekts ir valsts aizsardzībā, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde glabā par to informāciju. Svarīgi ir pēc iespējas vairāk informācijas – foto, apraksts (autors, izmērs, materiāls, datējums, īpašas pazīmes).
  • Jebkuram īpašniekam: Varat izmantot Iekšlietu ministrijas e-pakalpojumu "Kultūras objekta apraksta veidošana", lai reģistrētu savus priekšmetus. Šī informācija ir konfidenciāla un palīdzēs policijai meklēšanas gadījumā.
  • Galvenais: Zādzības gadījumā nekavējoties informējiet policiju un Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi! Vairāk informācijas un ātrāka rīcība palielina iespējas atgūt nozagto. Mārcis uzsver, ka bez fotogrāfijām meklēšana ir ļoti sarežģīta.

Svarīgākās atziņas

  • Sagatavotība ir svarīga: Tevi var aizsargāt tikai tad, ja esi sagatavojies.
  • Sadarbība: Kultūras mantojumu var efektīvi aizsargāt tikai sadarbojoties visām pusēm, ieskaitot vietējās kopienas.
  • Vēstures mācības: Lai gan Hāgas konvencija tika pieņemta pēc Otrā pasaules kara, kur kultūra pirmo reizi bija mērķis, mēs atkal saskaramies ar līdzīgām problēmām.
  • Sabiedrības saliedēšana: Cilvēktiesības uz kultūru un vietējo kopienu iesaistīšana ir vitāli svarīga sabiedrības saliedēšanai.

Nākamie soļi Latvijā

  • Praktiskas civilās aizsardzības mācības: Tās notiks jau šogad, lai uzlabotu mūsu gatavību krīzes situācijām.

  • Pievienošanās Hāgas konvencijas 2. protokolam: Latvija virzās uz to, kas vēl vairāk stiprinās mūsu kultūras mantojuma aizsardzību.
  • Plāna izpilde: Turpināsim īstenot plānotos punktus un ceram, ka "X stunda" nekad nepienāks.