Plašā iekštelpu skatā redzama auditorija, kas sēž zālē un skatās uz lielu projekcijas ekrānu. Ekrānā ir balts teksts uz zila fona, kurā angliski norādīta plenārsesija: "No vietējā uz globālo: civilmilitārās sadarbības labā prakse nacionālā un starptautiskā līmenī". Zem virsraksta ir uzskaitīti runātāji un viņu tituli vai organizācijas. Apakšā labajā pusē ir redzams UNESCO logotips. Auditorija vērsta pret ekrānu, var redzēt daudzu cilvēku galvas un plecus. Tie sēž pie galdiem un klausās prezentāciju.
UNESCO civilmilitārās alianses forums. Foto: M. Kalniņš

16. maijā norisinājās pirmais UNESCO civilmilitārās alianses forums, kas veltīts kultūras mantojuma aizsardzībai. UNESCO Civilmilitārā alianse kultūras mantojuma aizsardzībai tika izveidota 2024. gadā, atzīmējot 1954. gada Hāgas konvencijas 70. gadadienu

Foruma mērķis bija rast veidu, kā stiprināt starptautisko sadarbību un dialogu starp civilo un militāro sektoru, lai nodrošinātu kultūras vērtību saglabāšanu gan miera laikā, gan bruņota konflikta gadījumā. Forumā piedalījās vairāk nekā 250 dalībnieku no visas pasaules – kultūras mantojuma speciālisti un militārpersonas no UNESCO dalībvalstīm un valstīm, kas ir ratificējušas 1954. gada Hāgas konvenciju, kā arī starptautisko un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Latviju pasākumā pārstāvēja Kultūras ministrijas Civilās aizsardzības vadītājs Vitālijs Riekstiņš, Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Mārcis Kalniņš.

Forumā trīs plenārsesijās un divās paralēlās diskusiju grupās tika apspriesti ar civilmilitāro sadarbību saistīti jautājumi. Tāpat tika prezentēti labās prakses piemēri militārā sektora sadarbībai ar kultūras mantojuma speciālistiem un aizsardzības organizācijām miera laikā.

Paralēli plenārsesijām un diskusijām UNESCO piedāvāja foruma dalībniekiem iepazīties ar digitālo platformu un rīkiem, kas tiek izmantoti, lai uzskaitītu un fiksētu Krievijas uzsāktā kara nodarītos postījumus Ukrainas kultūras mantojuma objektiem.

Daļa no foruma rezultātā veiktajiem secinājumiem:

  • nepieciešams izstrādāt vienotu pieeju kultūras mantojuma digitalizācijai, lai uzlabotu spēju militāra konflikta gadījumā sekot līdzi kultūras mantojuma stāvoklim;
  • mūsdienu tehnoloģiju, arī mākslīgā intelekta, izmantošanai kultūras mantojuma digitalizācijā un datu apstrādē jānotiek atbildīgi un ētiski, lai izvairītos no nepareizas datu interpretācijas un dezinformācijas radīšanas;
  • tehnoloģijas var aizsargāt kultūras mantojumu bruņotā konfliktā tikai tādā gadījumā, ja veikta iepriekšēja sagatavošanās;
  • vienlīdzīgas piekļuves digitālajiem rīkiem un tehnoloģiskajām iespējām nodrošināšana ir būtisks jautājums arī starptautiskā mērogā;
  • nepieciešams veicināt datu apmaiņu starp militāro sektoru un kultūras mantojuma aizsardzības institūcijām;
  • visu saistīto pušu savstarpējā sadarbība un koordinācija gan miera, gan militāra konflikta apstākļos ir izšķirīga, pilnīga kultūras mantojuma aizsardzības nodrošināšana nav iespējama vienpusēji;
  • kultūras un dabas mantojums, kā arī citi kultūras aspekti ieskatāmi arī kā rīks, kas izmantojams taisnīguma un miera veicināšanai.

Foruma gaitā panāktie secinājumi iezīmē svarīgus soļus turpmākai sadarbībai kultūras mantojuma aizsardzībā.

Saistītas tēmas

Aktualtātes Civilā aizsardzība Interesanti Konference UNESCO