Ļvivas Dominikāņu baznīca un klosteris
Maksym Kozlenko CC BY-SA 4.0

2022. gada 18. martā Hāgas konvencijas kultūras vērtību aizsardzības komiteja bruņota konflikta gadījumā rīkoja ārkārtas sēdi, lai apspriestu kultūras mantojuma aizsardzību Ukrainā notiekošā bruņotā konflikta laikā. Komitejas sastāvā ir 12 dalībvalstis, kuru pārstāvji tiek ievēlēti uz 4 gadiem. Šo ārkārtas sanāksmi rosināja Igaunija kā viena no komitejas dalībvalstīm.

Komiteja uzsvēra, cik svarīgi ir palielināt starptautisko palīdzību Ukrainai, un nolēma piešķirt provizorisku finansiālu palīdzību USD 50 000 apmērā, lai atbalstītu ārkārtas pasākumus, tostarp aizsardzību in situ un kultūras vērtību evakuāciju.

Komiteja arī aicināja Ukrainu lūgt kultūras mantojuma objektu iekļaušanu Starptautiskajā pastiprinātās aizsardzības kultūras vērtību sarakstā. Šis saraksts tika izveidots Konvencijas 1999. gada Otram protokolam, lai nodrošinātu augstāku kultūras vērtību aizsardzības līmeni bruņota konflikta laikā.

Komitejas sanāksmē piedalījās arī Latvijas vēstnieks UNESCO un OECD Indulis Ābelis ar paziņojumu: “Notiekošais pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā, ko īsteno Krievijas Federācija, šobrīd apdraud ne tikai Ukrainas kā suverēnas un neatkarīgas valsts un ukraiņu tautas pastāvēšanu, bet arī Ukrainas seno un bagāto kultūras mantojumu, kas pieder ne tikai Ukrainas iedzīvotājiem, bet tas ir visas pasaules kopīgs mantojums un kopīga atbildība. Iznīcinot kultūras mantojumu, mūsu saknes tiek pārcirstas un sapņi tiek sagrauti. Latvija apbrīno un ir pateicīga Ukrainas drosmīgajiem cilvēkiem – arī kultūras profesionāļiem un brīvprātīgajiem, kuri šajā šausmīgajā brīdī sargā cilvēces kopējās kultūras vērtības. Mūsu pienākums ir sniegt visu iespējamo atbalstu – gan tagad, gan arī vēlāk, kad būs jāpalīdz Ukrainai atgūties no drupām, kas, cerams, pienāks pietiekami drīz.” Savā uzrunā I. Ābelis norādīja, ka Latvijai ir stingra nostāja par Pasaules mantojuma komitejas sanāksmi, kas ir plānota šī gada jūnijā Kazaņā. “Tā nevar notikt valstī, kas apzināti bombardē mantojuma objektus, teātrus, pieminekļus, muzejus, skolas un slimnīcas. Tā nevar notikt valstī, kuras pārstāvji izplata melus par patiesi notiekošo. Pasaules mantojuma komitejas un UNESCO reputāciju nekādā veidā nevar tikt saistīta ar režīmu, kuru par agresoru atzinusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja.” Līdzīgu nostāju pauda lielākā daļa Konvencijas dalībvalstis.

Komitejas locekļi pieņēma deklarāciju, aicinot pilnībā ievērot starptautiskās tiesības, tostarp saistības, kas izriet no 1954. gada Hāgas konvencijas par kultūras īpašuma aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un tās diviem (1954. un 1999. gada) protokoliem.

Attēls: Dominikāņu baznīca un klosteris (ukraiņu: Домініканський костел і монастир, Dominikanskyi kostel i monastyr,) Ļvivas vecpilsētā, Ukrainā. Kopš 1998. gada Ļvivas vecpilsēta ir iekļauta UENSCO.