Latvijas Mākslas akadēmijā no 30. oktobra līdz 1. novembrim norisināsies konference “Padomju okupācijas pieminekļi kā pretrunīgi vērtētais mantojums”.
Konferenci rīko Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Latvijas Laikmetīgās mākslas centru. Konferences darba grupa: mākslas zinātniece Ieva Astahovska un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mākslas vēsturnieki Rihards Pētersons, Jana Grostiņa un Dana Stuce.
Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Satori, Kafijas pasaule, Vynoteka.
Konferences tēma un aktualitāte
Konferences uzmanības centrā ir jautājumi, kas pievēršas okupācijas laika pieminekļiem un ar tiem saistītajai problemātikai nesenās pagātnes kultūras mantojuma kontekstā – pieminekļiem ne tikai kā pagājušās varas nospiedumiem, bet arī materiālā un nemateriālā mantojuma un okupācijas laika vēstures liecībām, kas iesaistāmi vēstures skaidrošanas un aktualizēšanas procesā. Varbūt iespējams pieminekļus nevis aizvākt, bet iesaistīt publiskā komunikācijā par totalitārisma režīmu, mainīt to kontekstu un piešķirt jaunas nozīmes? Kādi pieminekļi mums ir vajadzīgi šodien un kāpēc?
Konferences dalībnieki
Konferencē piedalīsies kultūras mantojuma speciālisti, mākslas zinātnieki, vēsturnieki, atmiņu studiju un citu jomu vadošie pētnieki, kas strādā ar pretrunīgi vērtēto pieminekļu jautājumiem Baltijas valstīs, kā arī Polijā, Ukrainā, Slovākijā, Čehijā un citviet Austrumeiropā. Konferences dalībnieki pievērsīsies pieminekļu analīzei gan šodien, gan ilgākā vēsturiskā perspektīvā – gan padomju monumentālajai mākslai, kara memoriāliem, pieminekļiem kultūras darbiniekiem – un to vēsturiskajai nozīmei un ideoloģiskajiem naratīviem.
Konferences programma
Trīs dienu programmu veido astoņas sesijas, kas veltītas okupācijas laika pieminekļu polemikai un rekontekstualizācijai, kultūras atmiņas un dekoloniālisma jautājumiem, pieminekļiem kā sarežģītās pagātnes, atšķirīgu atmiņu un pretrunīgu naratīvu atcēšanās vietām, postsociālisma identitātes un atmiņas veidošanai, rakstnieku un mākslinieku lomai padomju okupācijas laikā, kā arī pieminekļu pārinterpretācijai laikmetīgajā mākslā.
Programmā paredzētas arī paneļdiskusijas:
30. oktobrī diskusijā Demontēšanai izvēlēto piemiņas vietu un objektu izvēle – nejaušība vai likumsakarība tiks analizēti pieminekļu demontēšanas jautājumi Latvijā. Vadītājs mākslas zinātnieks Rihards Pētersons, dalībnieki mākslas zinātniece Gundega Cēbere, tēlnieks un Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins, arhitekts Uldis Lukševics, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs, kā arī Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība. Savukārt
31. oktobrī notiks diskusija Kā laikmetīgā māksla var iesaistīties pieminekļu polemikā un pagātnes skaidrošanā? Vadītāja mākslas zinātniece Ieva Astahovska, dalībnieki mākslinieki Ivars Drulle, Gundega Evelone, Tanels Randers no Igaunijas, kā arī pētniece Lina Mihelkeviče no Lietuvas.
Konference noslēdzošajā dienā, sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru notiks performatīva pastaiga Neērtie pieminekļi. Pasākuma ietvaros performatīvas intervences pilsētvidē veidos Gundega Evelone, Tanels Randers, Ivars Drulle, Marija Kapajeva un Jāna Koko. Mākslinieki kartēs pilsētu caur pieminekļiem, kas mūsdienās nokļuvuši polarizētu viedokļu krustugunīs par to, ko darīt ar šo mantojumu, un aicinās ieraudzīt kompleksāku ainu nekā pauž politiskie un ideoloģiskie argumenti par tiem. Pastaigas kuratore – Ieva Astahovska.
Apmeklētājiem
Latvijas Mākslas akadēmijā, K2 korpusā. Dalībai konferencē nav nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. Konference notiks angļu valodā ar vairākām sesijām latviešu valodā.
Konferences prezentācijas būs pieejamas arī tiešsaistē, izmantojot “Zoom” platformu.
Vairāk informācijas Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības tīmekļvietnē.