Marta mēnesī paziņoti pieci Eiropas līmeņa uzvarētāji starptautiskā konkursā jauniešiem “Eiropas kultūras mantojuma radītāji”.
Konkursu rīko Eiropas Padome un Eiropas Savienība Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros.
Starp uzvarētājiem ir arī jaunietes no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija – Loreta Brasava-Muižniece, Sofja Tarasova un Evelīna Eva Vidiņa.
Viņas konkursā piedalījās ar darbu “Latviešu kultūras klaipa šķēles”.
Konkursu Latvijā koordinē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Ko kultūras mantojums nozīmē katram no jums?
Konkursa tēma bija “Ko kultūras mantojums nozīmē katram no jums?”. Jaunietes izveidoja video “Latviešu kultūras klaipa šķēles”. Video rupjmaizes klaips izmantots kā simbols, kas parāda dažādas Latvijas kultūras vērtības.
Darbā jaunietes stāsta par vairākām “kultūras šķēlēm”. Tās ir Jelgavas vecpilsēta, izšūšanas tradīcija jeb baltie darbi un novusa spēle. Video parāda, ka kultūras mantojums ir gan pagātne, gan mūsdienas. Tas palīdz veidot dzīvu stāstu par Latviju.
Kurš nav garšojis rupjmaizi!
Jaunietes par konkursu uzzināja no skolotājas un darba mentores Ievas Hofmanes. Viņas saka, ka skolotāja atbalstīja darba veidošanā.
Jaunietes stāsta, ka viņām bija svarīgi parādīt Latvijas kultūras mantojumu citiem. Tas ir gan materiālais mantojums, piemēram, vēsturiskas vietas, gan nemateriālais mantojums, piemēram, tradīcijas un prasmes.
Viņas arī skaidro, ka jauniešiem kultūras mantojums ir svarīgs, jo tas iedvesmo radošumam un jaunām idejām. Tradīcijas un stāsti palīdz labāk saprast pagātni un veidot nākotni. Jaunietes uzskata, ka ikvienam cilvēkam ir vērts iepazīt savas tautas tradīcijas.
Jaunietes stāsta, ka ideja par darbu radās kopīgā sarunā. Viņas kopā domāja par to, kuras Latvijas kultūras vērtības viņām šķiet svarīgas. Rupjmaize tika izvēlēta kā simbols, jo tā ir labi pazīstama Latvijā un daudzi cilvēki to ir garšojuši.
Jaunietes skaidro, ka kultūras mantojums nav tikai fakti vai pieminekļi. Tas ir arī stāsts par cilvēkiem un viņu dzīvi. Viņas salīdzina kultūras mantojumu ar mantotu rupjmaizes recepti, kuru cilvēki iemācās un nodod nākamajām paaudzēm.
Jaunietes arī stāsta, ka kara laikā Jelgavā tika iznīcināta liela daļa kultūras mantojuma. Tas palīdz saprast, cik ātri nozīmīgas vērtības var tikt zaudētas. Tāpēc ir svarīgi tās saglabāt un nodot tālāk.
Loreta stāsta, ka viņai īpaši patīk izšūšana jeb baltie darbi. Viņa skaidro, ka pēc sava pirmā darba izveidošanas un piedalīšanās izstādē Jelgavas Kultūras nams viņa vēl vairāk novērtēja šo prasmi. Loreta uzskata, ka izšuvumiem ar baltu diegu uz balta auduma ir īpašs skaistums.
Evelīna stāsta, ka viņu īpaši aizrauj jostu aušana. Par to viņa pirmo reizi vairāk uzzināja ekskursijā uz Jelgavas dzīvesziņas un arodu sēta. Viņa saka, ka jostu raksti, krāsas, vēsture un aušanas tehnika šķita ļoti interesanta.
Sofja stāsta, ka viņai svarīga ir etnogrāfisko cimdu adīšana. Viņa skaidro, ka latviešu raksti un krāsas viņai ir pazīstami jau no bērnības. Agrāk viņa redzēja tantes adītos cimdus, bet tagad pati adīt savus.
Mūsu dūrainīši – daļiņa no Eiropas
Konkursa dalībnieki tika sadalīti divās vecuma grupās. Jaunākajā grupā piedalījās bērni vecumā no 6 līdz 11 gadiem, un viņu darbi tika vērtēti valsts līmenī.
Par labāko darbu šajā grupā Latvijā atzīts Paula Bendrupa pamatskolas 2. klases skolēnu darbs “Mūsu dūrainīši”.
Skolēni savā darbā pētīja vecvecmāmiņu un vecmāmiņu adītos cimdus. Bērni arī paši mēģināja adīt un saprata, ka tas nav viegli. Savus dūraiņus viņi attēloja kolāžā, uzzīmējot dažādus rakstus.
Bērni skaidro, ka kultūras mantojumu var gan pētīt, gan arī pašiem radīt. Viņi stāsta, ka daudz ko iemācās no vecākiem un vecvecākiem. Bērni uzskata, ka viņu darbi arī ir daļa no Eiropas kultūras.
Eiropas kultūras mantojums tiek sargāts nākamajām paaudzēm
Kultūras mantojums ir viena no svarīgām Eiropas vērtībām. Konkurss palīdz bērniem un jauniešiem labāk iepazīt Eiropas kultūru un saprast savu saikni ar to.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izsaka prieku par jauniešu panākumiem. Iestādes vadītāja Ināra Bula stāsta, ka kultūras mantojums palīdz saprast, kas mēs esam un no kurienes nākam. Viņa uzskata, ka bērniem un jauniešiem ir svarīga loma kultūras mantojuma saglabāšanā nākotnē.
Pārvalde pateicas visiem konkursa dalībniekiem un viņu skolotājiem. Konkursā tika iesniegti 19 darbi. Tajos bērni un jaunieši stāstīja par dažādām tradīcijām, pasakām, rokdarbiem un vēsturiskām vietām.
Daudzi darbi parādīja, ka jaunieši jūtas piederīgi savai kultūrai un vēlas to saglabāt.
Žūrija izvēlējās darbus, kas izcēlās ar radošumu, personīgu attieksmi un interesi par kultūras mantojumu. Darbi parādīja vietējo tradīciju bagātību un to nozīmi mūsdienās. Tie arī uzrunāja plašāku auditoriju.
Žūrija uzsver, ka jauniešu aktivitāte un entuziasms parāda – kultūras mantojums nav tikai pagātnes liecība. Tas ir dzīvs un vienojošs spēks.
Eiropas kultūras mantojuma radītāji
Konkurss “Eiropas kultūras mantojuma radītāji” notiek katru gadu. Tā mērķis ir iedvesmot bērnus un jauniešus interesēties par kultūras mantojumu, to pētīt un radoši interpretēt.
Konkurss palīdz izcelt ģimenes tradīcijas, vietējos stāstus un kopienu pieredzi. Tas dod iespēju jauniešiem dalīties ar savām idejām arī plašākā Eiropas mērogā.
Piecu Eiropā uzvarējušo valstu darbu autori 2026. gada maijā dosies uz Strasbūra. Tur viņi pārstāvēs savu valsti un piedalīsies izstādē starptautiskai auditorijai.
Šī tikšanās palīdz jauniešiem satikties, dalīties pieredzē un veidot jaunas draudzības. Tajā notiek arī dažādas aktivitātes, kas veltītas Eiropas kultūras mantojumam.