Cilvēka neapzinīgās darbības izraisītais piesārņojums pasaulē rada arvien pieaugošus draudus cilvēces eksistencei nākotnē. Globālās sasilšanas procesa samērā straujie tempi mūsu paaudzei ir nopietns trauksmes signāls. Lai arī Latvijas situācija nav tik dramatiska, tomēr arī pie mums klimata pārmaiņu dēļ ir palielinājies atmosfēras nokrišņu daudzums un intensitāte, turpina paaugstināties gaisa temperatūra un jūras līmenis, palielinās vēju ietekme, un pasīva reaģēšana uz notiekošajām pārmaiņām vairs nav droša. Klimata jautājumos mēs visi uz šīs planētas esam saistīti. Ekonomikā ir dominējusi ātras peļņas gūšana, sabiedrības dzīves stilā - patērētāja filozofija. Tik bieži un tik daudzās vietās ir bijusi būvēta katastrofa nākotnei un ražota produkcija, kas tūlīt pārvēršas atkritumos. Strauji augošā būvniecības industrija ir viena no pasaules lielākajiem atkritumu ražotājiem, būvniecības nozare ir atbildīga par gandrīz 40% CO2 izmešu. Pragmatiskajā laikmetā Eiropas būvētajā vidē arvien vairāk notiek būtiskas pārmaiņas, kas atpaliek no gadsimtos sasniegtās kvalitātes. Vide, kurā mēs dzīvojam, strauji mainās. Ainava pārvēršas, iegūstot jaunus vaibstus, būvētajā vidē zaudējot identitāti, kultūras klātbūtnes starojumu, vietas dvēseli. Arvien pieaugošo dramatisko situāciju 2022.gadā ir pastiprinājusi saprātu pazaudējusī Krievijas valsts ar savu necilvēcīgo karu pret Ukrainu. Laikmetā, kad pasaulē sevi visspēcīgāk pieteikusi vērtību saglabāšanas ideja, Krievija demonstrē brutālu iznīcināšanu, pilnīgu vienaldzību pret klimata jautājumiem un centienus pārrakstīt vēsturi. Šajā valstī jau ilgstoši uzskatu sistēma ir sajukusi, mēraukla labajam pazaudēta, trūkst dzīves līdzsvara. Savukārt starptautiskās institūcijas, kuru misija ir vērtību saglabāšana, ieņem biklu nogaidīšanas pozīciju.
Ir pienācis laiks aktīvākai rīcībai, kardinālām pārmaiņām, straujākai nostājas maiņai. Vai ir kāds ietekmīgs instruments (līdzeklis), kas pieteiktu jaunu pārmaiņu pavasari? Krievijas sakarā bez pretspēka grūti iedomāties, bet pasaules sapratīgo valstu vidē - domāju, ka ir! Tā ir kultūra šī jēdziena plašākajā izpausmē. Ja paskatāmies, kas tad ir noticis, vai kas pietrūcis, tad viena vārda izteiksmē tā ir bijusi kultūra – kultūra ilgtspējīgas telpiskās vides attīstībā un ekonomikā, resursu izmantošanā, kultūra cilvēku un valstu attiecībās, moderno tehnoloģiju lietošanā, kultūra domāšanā, rīcībā un atbildībā. Liekas, ka kultūra šī jēdziena plašākajā izpratnē ir zaudējusi savas pozīcijas. Mums vajadzētu atgriezties tajā vietā, kur pazaudējām kultūras lomu un klātbūtni. Kultūras fenomens ir labi zināms, bet nav bijis pilnvērtīgi izmantots. Kultūra tik bieži ir bijusi uztverta kā izklaides industrija, nozare kura tērē nodokļu maksātāju naudu. Vai varam iedomāties dzīvi bez kultūras, kultūras mantojuma, ja kultūra vispār nepastāvētu. Vai mēs varētu runāt par radošumu par cilvēka dzīves kvalitāti, par pilnvērtīgu dzīvi, dzīves jēgu? Noteikti nē! Tātad, kultūrai piemīt izšķiroša loma. Radošuma dēļ, kultūras iespējas ir neierobežotas, arī klimata pārmaiņu bremzēšanā un sabiedrības eksistences nodrošināšanā. Kultūrai jākļūst par ietekmīgāku prāta konstrukcijas un domāšanas modeļa elementu. Kultūra palīdz tikt skaidrībā ar taisnīgumu, taisnīgu attieksmi pret vidi, sabiedrības vajadzībām, rada attīstībai sapņus un dod pamatu to realizācijai. Kultūras mantojuma saglabāšana nav saruna par mūriem, akmeņiem, dekoriem un gleznojumiem, bet par mūsu saknēm, identitāti un labāko pieredzi uz kuras varam būvēt nākotni. Tā ir iespēja mācīties no pagātnes, mazāk kļūdīties, iegūt savā lietošanā vērtību pasauli, stabilitāti un ticību nākotnei.
Mūsdienu racionalitāti, steidzīgu dzīšanos pēc labākas dzīves ir jāskata jaunā, augstākā pakāpē. Ir nepieciešama orientēšanās spēja, kur skaidrai nostājai un rīcībai jābūt tūlīt, kur attieksme nedrīkst maldīties pa vidu. Vajadzīgas arī pārmaiņas, kuras nevar būt straujas - nepieciešams domāšanas laiks un domāšanas telpa ar arhitektūras un dizaina atmodu, klimata mākslu, jaunas izpratnes modernu, uz atbildību bāzētu ekonomiku. Kad kultūra netiks uztverta par savrupu, atsevišķu, resursus tērējošu un ekskluzīvu nozari, bet kļūs par dialoga un saprašanās atslēgu, organisku cilvēka dzīves kvalitātes vajadzību, kad kultūra būs virzītājspēks jaunas idejas dzimšanā un noslāpēs visatļautību, tad radīsies iespēja sasniegt jaunas attiecības ar realitāti. Kultūra var palīdzēt glābt pasauli citā domāšanas pakāpē, kultūra un kultūras mantojums rada kvalitatīvu cilvēka dzīves telpu, kultūra var palīdzēt cīnīties pret Krievijas agresijas sērgas izplatību. Kultūras valoda un kultūras izteiksmes līdzekļu ietekme ir iedarbīga. Kultūras nozare ir atbildīga par cilvēka dzīves kvalitāti ilgtermiņā. Šajā jomā nevar būt izdarīts par daudz un mēs katrs varam darīt vairāk.
Cik daudz globālu problēmu risināšanā kultūra ir iesaistīta? Kultūras nozare savas spējas ir pierādījusi. Izšķiroša kultūras loma bija atmodas laikā, atgūstot Latvijas valsts neatkarību. Pirms divdesmit gadiem tik daudzsološi bija dzirdēt Eiropas Padomes lozungu, ka nākotnes Eiropa balstās uz četriem pīlāriem – demokrātiju, cilvēktiesībām, likumību un kultūru. Kultūras izšķirošā nozīme arvien vairāk tiek sadzirdēta. Kultūrai ir iespēja atgriezties prasību un kvalitātes sistēmā, ikdienas vajadzību dienaskārtībā. 2018.gadā Davosā Pasaules ekonomikas foruma priekšvakarā tika pieteikts būvkultūras jēdziens. 2023.gada janvārī izveidota Davosas alianse. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2022.gada Eiropas Kultūras mantojuma dienu tēmu veltīja atbildībai par nākotni, tika organizēta jomas ekspertu diskusija, iegūstot noslēdzošu rezolūciju – rīcības nostādnes. Kultūras mantojuma nozarē šai tēmai pastiprināta uzmanība tiek veltīta jau ilgāku laiku. Klimata tēma ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem mūsu eksistences jautājumiem. Kultūras atslēgas loma arvien vairāk izskan nākotnes attīstības filozofijā. Kultūrai pieder izšķirošais virzītājspēks, un arī klimata jautājumos kultūra var kļūt aktīvāka.