2026. gada 19. jūlijā mūžībā devusies viena no ievērojamākajām Latvijas arheoloģēm — Zigrīda Apala. Lielāko daļu sava mūža viņa veltīja Latvijas vēstures izpētei, saglabāšanai un stāstīšanai citiem.
Galvenie darbi un sasniegumi
- Cēsu senpilsētas un pils izpēte: Zigrīda Apala ilgstoši pētījusi Cēsis. Viņa vadīja arheoloģiskos izrakumus Cēsu viduslaiku pilī vairāk nekā 30 sezonas. Viņas veiktais darbs palīdzēja saglabāt pilsētas vēsturiskās vērtības.
- Citas svarīgas senvietas: Kopā ar vīru Jāni Apalu viņa pētīja Āraišu viduslaiku pili, Priekuļu Rubeņu kapsētu un Kampu-Ģūgeru senvietas.
- Āraišu ezerpils un muzejparks: Zigrīda Apala aktīvi piedalījās Āraišu ezerpils atjaunošanā un muzejparka izveidē. Viņa ilgstoši vadīja nodibinājumu “Āraišu ezerpils fonds”.
Apbalvojumi un godināšana
- 2005. gadā saņēma Kultūras mantojuma Gada balvu par Cēsu pils pētīšanu.
- 2011. gadā par godu viņas 75 gadu jubilejai tika izdots zinātnisko rakstu krājums.
- 2012. gadā saņēma valsts augstāko apbalvojumu — Triju Zvaigžņu ordeni.
- 2012. gadā par godu Jānim un Zigrīdai Apaliem tika izveidota īpaša balva izcilākajiem Vidzemes vēsturniekiem un arheologiem.
Piemiņa
Zigrīdu Apalu atcerēsies kā ļoti zinošu, prasīgu un aizrautīgu pētnieci, kā arī kā sirsnīgu un atsaucīgu cilvēku. Viņas padomi un padarītais darbs ir ļoti nozīmīga daļa no Latvijas kultūras vēstures.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izsaka visdziļāko līdzjūtību Zigrīdas Apalas ģimenei, draugiem un kolēģiem.