Materiālais un nemateriālais kultūras mantojums ir pamatojums, kādēļ Latvijas valsts atrodama uz pasaules kartes. Kultūras mantojums ir mūsu nācijas identitātes bāze un gadsimtos uzkrātas, finansiāli nenovērtējamas materiālas vērtības.
Vai mūsu valsts un sabiedrība prot mērķtiecīgi izmantot kultūras mantojumu savā labā?
Ko mēs zaudējam nerunājot par mantojumu?