26. oktobrī notika Latvijas kultūras mantojuma jaunās digitālās telpas atklāšana. Digitālās bibliotēkas risinājums nodrošina ērtu pieeju lietotājam, ļaujot piekļūt vairāk nekā 500 partneru krājumiem un kolekcijām no visas Latvijas un pasaules. Piedāvājums ietver tekstu, attēlu, audio un video vienības.
Projekta ietvaros Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde jau digitalizējusi ievērojamu daudzumu kultūras pieminekļu dokumentācijas. Digitālajā bibliotēkā pašlaik atrodama informācija par 27 232 vienībām, kuras nākotnē, pēc apstrādes personas datu regulas ievērošanai, būs pieejamas publiski, kā arī iecerēts turpināt digitalizācijas procesu.
Tieši nākotnes iespējas un izaicinājumi bija starp tēmām, kas tika apspriestas atklāšanas pasākumā notikušajā diskusijā. Līdz šim paveikto atzīstot par “labu sākumu”, tika arī norādīts, ka bez turpmāka finansējuma, bez iespējas attīstīties, iesāktais projekts nevarēs piepildīt nākotnes cerības. Uzturēt un attīstīt jaunradītās tehnoloģijas ir izšķirīgi, lai nodrošinātu ilgtermiņa kvalitatīvu, drošu un uzticamu risinājumu.
Diskusijā piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālā mantojuma centra vadītāja Jana Ķikāne, Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, Kultūras informācijas sistēmu centra direktors Armands Magone, Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle, LKA pētniece Elīna Vikmane, Kultūras ministres ārštata padomnieks kultūrpolitikas jautājumos Toms Ķencis, bet moderatora lomu uzņēmās VARAM valsts sekretāra vietnieks Digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.