2026. gada 10.augustā mūžībā devusies izcila zinātniece, akmens laikmeta pētniece, arheoloģe Dr.habil.hist. Ilze Biruta Loze. Viņas ilggadējais zinātniskais darbs devis būtisku ieguldījumu Latvijas senākās vēstures izpētē, īpaši akmens laikmeta beigu posma – neolīta dzīvesvietu, mākslas un dzintara apstrādes tradīciju izzināšanā.
Ilze Birutas Lozes profesionālā darbība cieši saistīta ar Lubāna ezera apkārtni, kur jau kopš 1962. gada viņa veica sistemātiskus pētījumus. Daudzu gadu garumā arheoloģe, izmantojot tajā laikā pieejamos resursus un aprīkojumu, uzrunājot un iesaistot šajā darbā vietējos iedzīvotājus, devās apzināt Lubāna mitrāja teritoriju, kur atklājusi vairāk kā divdesmit akmens un agrā bronzas laikmeta dzīvesvietas. Pateicoties I. B. Lozes neatlaidīgajam darbam arheoloģiskajā apzināšanā, izrakumos, atradumu analīzē un zinātniskajās publikācijās, Lubāna mitrāja apmetnes kļuvušas starptautiski pazīstamas kā viens no nozīmīgākajiem akmens laikmeta apdzīvotības kompleksiem Eiropā. Neformālās sarunās viņa vienmēr uzsvēra, ka arheologu darbā nepieciešama vēlēšanās, prasme un interese pašiem apzināt, no jauna atklāt un pētīt Latvijas arheoloģiskās senvietas.
Īpaša vieta viņas pētnieciskajā darbā bija akmens laikmeta dzintara izstrādājumiem, to apstrādes darbnīcām, kā arī akmens laikmeta mākslas liecībām Austrumbaltijā. I. B. Lozes darbi pārliecinoši parādīja, ka Latvijas teritorija akmens laikmetā bija nozīmīga senā kultūrtelpa Baltijas reģionā.
Zinātniece veikusi arheoloģiskās apzināšanas darbus un izpēti arī vēlā neolīta dzīvesvietās Ziemeļkurzemē – Purciema un pašas atklātajās Ģipkas apmetnēs. Tāda iespēja radās pēc padomju okupācijas laikā ierobežoti pieejamās teritorijas atvēršanas. I. B. Lozes darbs neaprobežojās tikai ar arheoloģiskajiem izrakumiem, viņa ir viena no iniciatorēm Purciema apmetnes teritorijā veidojošās erozijas novēršanai. Purciema Baltā kāpa joprojām ir atpazīstama un tūrisma apritē iekļauta vieta, kas I. B. Lozes vadīto arheoloģisko izrakumu dalībniekiem un arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arheologiem paliks atmiņā kā atgādinājums par kopīgi pavadīto laiku Ģipkā un Purciemā.
I. B. Loze ir atstājusi nozīmīgu zinātnisko mantojumu – monogrāfijas par Lubāna mitrāja apdzīvotību akmens laikmetā, Ziemeļkurzemes neolīta apmetnēm, Austrumbaltijas akmens laikmeta mākslu un seno dzintaru. Līdztekus tam viņa bija vairāku kolektīvu izdevumu līdzautore un redaktore, publicēja daudzus zinātniskos rakstus un aktīvi piedalījās starptautiskās konferencēs, iepazīstinot pasauli ar Latvijas akmens laikmeta arheoloģijas sasniegumiem.
I. B. Lozes darbs ir augstu novērtēts – viņai piešķirts valsts emeritētās zinātnieces statuss, Latvijas Zinātņu akadēmijas medaļa un citi apbalvojumi. 2007. gadā viņa saņēma Ministru kabineta balvu par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā – akmens laikmeta pētniecību Eiropas kontekstā "Neolīts Latvijas teritorijā”. 2011. gadā par izciliem nopelniem akmens laikmeta pētniecībā I. B. Loze iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde augstu novērtē Ilzes Birutas Lozes mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģiskā mantojuma apzināšanā, izpētē un popularizēšanā. Viņas paveiktais paliks nozīmīga Latvijas zinātnes un kultūrvēsturiskās atmiņas daļa.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Ilzes Birutas Lozes tuviniekiem, kolēģiem un domubiedriem.
Sandra Zirne