2025. gada 14. oktobrī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (Noteikumi). Izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Grozījumi precizē regulējumu par darbībām kultūras pieminekļu aizsardzības zonās, nosakot gadījumus, kad nav nepieciešamas saņemt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) atļauju vai saskaņojumu, ja paredzētās darbības neietekmē kultūras pieminekļu saglabāšanu ilgtermiņā.
Izmaiņu mērķis ir mazināt administratīvo slogu, īpaši pilsētvidē, kur nelielas infrastruktūras izmaiņas ir bieži sastopamas un paredzamas. Minētajos apstākļos veicamo darbību ietekmi uz kultūrvēsturiskajām vērtībām ir iespējams ātri un objektīvi izvērtēt un kur iespējamā ietekme uz kultūrvēsturiskajām vērtībām galvenokārt ir vizuāla.
Grozījumu būtība
Atbilstoši jaunajai Noteikumu 36. panta redakcijai, NKMP atļauja no 2026. gada 1. janvāra vairs nav nepieciešama gadījumos, kad:
- tiek veikta inženierkomunikāciju tīklu atjaunošana, pārbūve vai ierīkošana, transporta infrastruktūras objektu atjaunošana vai pārbūve un netiek skarts kultūrvēsturisko būvju vai ainavas elementu ārējais veidols un reljefs, kā arī netiek pasliktināta kultūras pieminekļu vizuālā uztveramība;
- tiek ierīkotas pārvietojamas pakalpojumu nodrošināšanas ierīces, piemēram, padomāti, uzlādes stacijas, sadales skapji un līdzīgi objekti, bez pamatu izbūves, kā arī uzstādītas vizuālās reklāmas un stendi, ja tie būtiski neietekmē kultūrvēsturiskās vērtības.
Papildus noteikts, ka NKMP var, balstoties uz praktisko pieredzi un būvniecības attīstības tendencēm, lemt par papildu gadījumiem, kuros saskaņojums nav nepieciešams. Par šādiem lēmumiem NKMP informēs sabiedrību, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā tīmekļvietnē.
Grozījumu ietekme arheoloģiskā mantojuma kontekstā
Svarīgi norādīt, ka grozījumi neattiecas uz darbībām, kas būtiski ietekmē kultūras pieminekļu saglabāšanu. Joprojām būs nepieciešams saņemt NKMP saskaņojumu gadījumos, kad tiek ietekmēts nekustamo kultūras pieminekļu aizsardzības zonā esošo kultūrvēsturisko būvju un ainavas elementu ārējais veidols, reljefs vai kultūras pieminekļa vizuālā uztveramība un nozīmīgas skatu perspektīvas uz to.
Grozījumi nemaina vispārējās prasības attiecībā uz arheoloģiskajiem pieminekļiem – spēkā paliek esošie aizsardzības noteikumi. Arheoloģisko pieminekļu aizsardzības zonās, īpaši lauku teritorijās, kultūras mantojuma elementi bieži nav precīzi lokalizēti vai pilnībā izpētīti. Šādās teritorijās nereti tiek atklātas vēl neapzinātas arheoloģiskas vietas, piemēram, apmetnes pie pilskalniem vai senkapi pie senajām dzīvesvietām. Tāpat arī daļai arheoloģisko pieminekļu – apmetņu un senkapu – robežas ne vienmēr ir iespējams noteikt pilnīgi precīzi. Aprakstītajos gadījumos kultūrslānis vai apbedījumi var atrasties arī nelielā dziļumā un potenciāli tikt bojāti rakšanas darbu laikā. Attiecīgi, jebkādi zemes pārveidojumi, tajā skaitā rakšanas darbi, pieļaujami tikai pēc NKMP izvērtējama un saskaņojuma. Saskaņojums rakšanas darbiem arī turpmāk būs nepieciešams baznīcu, ja tās celtas līdz 18. gs., tiešā tuvumā, saistībā ar apstākļiem, ka ap šādām baznīcām gandrīz vienmēr atrodas vēsturiskas kapsētas un apbedījumu vietas, kas ne vienmēr ir reģistrētas kā atsevišķi valsts aizsargājamie pieminekļi, taču ir būtiska arheoloģiskā mantojuma daļa.
Normatīvais ietvars
Saskaņojumu nepieciešamību saistībā ar īpaši jūtīgiem kultūras pieminekļiem, kāds ir arheoloģiskais un sakrālais mantojums, arī turpmāk noteiks likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” prasības, kas paredz:
- kultūras pieminekļu saglabāšanu kā valsts un sabiedrības kopēju pienākumu (3. pants);
- laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido kultūras pieminekli, tā apkārtējo vidi aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt kultūras pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu šim piemineklim vai tā vizuālo uztveramību (11. pants);
- pienākumu nekavējoties paziņot Pārvaldei, ja tiek atklātas arheoloģiskas liecības vai priekšmeti (17. un 22. pants);
- ka pirms celtniecības, meliorācijas, ceļu būves, derīgo izrakteņu ieguves un citu saimniecisko darbu uzsākšanas šo darbu pasūtītājam par saviem līdzekļiem jānodrošina kultūras vērtību apzināšanu paredzamo darbu zonā. (22. pants);
- ka kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju (23. pants).
Atgādinām, ka jebkuru darbu gaitā, ja tiek konstatēts arheoloģiskais kultūrslānis vai citas vēsturiskas, zinātniskas, mākslinieciskas vai citādas kultūras vērtība, par to ir nekavējoties jāinformē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Arī turpmāk saglabājas pienākums paziņot NKMP par darbībām, kas varētu ietekmēt kultūras pieminekli vai tā aizsardzības zonu, neatkarīgi no tā, vai konkrētā darbība ir iekļauta kādā no izņēmumiem. Grozījumi neattiecas arī uz tādām situācijām, kas noteikumos nav skaidri definētas kā izņēmumi. Tāpat kā iepriekš būs nepieciešams NKMP saskaņojums, ja paredzēta vizuālo reklāmu, stendu vai pārvietojamu iekārtu ar pamatiem uzstādīšana, kas varētu būtiski ietekmēt kultūras pieminekļa aizsardzības zonas vizuālo vai telpisko kvalitāti.
Izmaiņu mērķis ir veidot pamatu mūsdienīgākai un sabalansētākai pieejai kultūras mantojuma aizsardzībā. Grozījumi ļaus operatīvāk īstenot neliela apjoma infrastruktūras projektus pilsētvidē, ja šādas darbības būtiski neietekmē kultūras pieminekļu vērtības, vienlaikus saglabājot pienācīgu uzraudzību un kontroli gadījumos, kad kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana to prasa.