Diskusiju vada Ināra Bula: Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja
Viesturs Kleinbergs: Rīgas domes priekšsēdētājs
Reinis Liepiņš: Arhitekts, SIA “Sudraba arhitektūra”
Andris Kreislers: SIA “Velve Materiālu Sistēmas”, SIA “Velve Nekustamie Īpašumi” valdes loceklis
Līna Birzaka: Latvijas Vizuālās mākslas departamenta “Arsenāls” vadītāja
Vita Balode-Andrūsa: LIAA Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktore
Kāpēc Vecrīga nav pievilcīga vietējiem iedzīvotājiem?
Katram rīdziniekam ir savas attiecības ar Rīgu. Jau diskusijas sākumā kļūst skaidrs, ka visi dalībnieki mīl Rīgu. Katram ir savas iecienītās vietas un skaistas atmiņas no jaunības. Rīga ir liela pilsēta ar tramvajiem. Tās vēsturiskajā centrā ir daudz vērtīgas arhitektūras. Vecrīgā ir arī daudz mākslas. Diskusijas dalībnieki uzsver, ka Rīga nav sliktāka par kaimiņvalstu galvaspilsētām. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs ir pārliecināts, ka Rīga ir vislabākā.
Tomēr Vecrīgā nerodas radošās kopienas. Vietējie iedzīvotāji tur nepavada savu brīvo laiku. Viņi arī neizvēlas Vecrīgu par savu dzīvesvietu. Rīgas centrā ir 15 tūkstoši tukšu dzīvokļu. Kāpēc tā?
Tūristu piesaistei un vietējo iedzīvotāju atgriešanai ir vajadzīgi atšķirīgi risinājumi. Vita Balode-Andrūsa norāda, ka Tallinu bieži apmeklē somu tūristi, bet Viļņu – poļu tūristi. Uz Rīgu cilvēki galvenokārt lido ar lidmašīnu. Tūrists Latvijā vidēji pavada tikai divas dienas. Šajā laikā viņš visbiežāk apmeklē dažas populārākās vietas. Situāciju varētu uzlabot labāka dzelzceļa infrastruktūra.
Vietējie iedzīvotāji ceļo citādi. Viņi biežāk brauc uz laukiem vai paliek pie draugiem un radiem. Viņi ne vienmēr izvēlas viesnīcu, skaidro Viesturs Kleinbergs. Taču kas jādara, lai vietējie iedzīvotāji atgrieztos Rīgā?
Tukšuma cena un stratēģiskas kļūdas
Andris Kreislers uzskata, ka pilsētas attīstībā ir pieļautas vairākas stratēģiskas kļūdas. Pašvaldības dzīvokļi ir būvēti tālu no centra. Lielie tirdzniecības centri ir uzcelti pārāk tuvu vēsturiskajam centram. 10 tūkstoši valsts pārvaldes darbinieku tika pārcelti uz Čiekurkalnu. Arī studenti tika aizvirzīti prom no Vecrīgas.
Reinis Liepiņš tam piekrīt. Viņš norāda, ka pie tirdzniecības centriem ir lielas autostāvvietas. Cilvēkiem tur ir ērti nokļūt ar automašīnu. Tāpēc viņi brīvdienās izvēlas doties uz tirdzniecības centriem.
Reinis Liepiņš par stratēģisku kļūdu uzskata arī to, kā Rīgā tiek veidota veloinfrastruktūra. Citās Eiropas pilsētās nepieciešamās daudzstāvu un pazemes autostāvvietas tika izveidotas jau 20. gadsimta 60.–80. gados. Rīgā, īpaši Vecrīgas apkārtnē, šādas autostāvvietu sistēmas faktiski nav.
Pēc Reiņa Liepiņa domām, Rīga pārāk vienkārši pārņēma Eiropas pilsētu pieredzi veloinfrastruktūras veidošanā. Viņš to uzskata par lielu kļūdu. Viņaprāt, šādi turpināt vairs nedrīkst. Arī Daugavas krastmalai jāatrod īpašs risinājums. Tā izveidē būtu jāiesaista pēc iespējas vairāk dažādu jomu speciālistu.
Arhitekts stāsta, ka citās pilsētās autostāvvietas pie centra bieži veido pazemē. Tās veido arī aiz vēsturisko ēku fasādēm. Rīgā daudzi autovadītāji automašīnas novieto 11. novembra krastmalā. Pēc tam viņi dodas tālāk pa Rīgu. Cilvēki zina, ka tieši tur vēl var atrast brīvu vietu, skaidro Reinis Liepiņš.
Viesturs Kleinbergs uzskata, ka Daugavas krastmala jāpielāgo iedzīvotājiem. Viņš īpaši izceļ vides pieejamību. Vecrīgā ir daudz bruģa, un cilvēkiem ar koferiem pa to pārvietoties ir grūti. Tāpēc būtu nepieciešamas gludas joslas bruģa vidū.
Vita Balode-Andrūsa uzsver, ka Latvija starptautiski tiek reklamēta kā “zaļa” valsts. Automašīnas šajā tēlā neiederas. Viņa arī norāda, ka pazemes autostāvvietu būvēšana būtu ļoti dārga. Ināra Bula papildina, ka vēsturiskajā centrā jāņem vērā arī arheoloģiskās vērtības.
Runājot par risinājumiem, Andris Kreislers uzskata, ka jāstiprina pilsētas galvenā arhitekta loma. Viņaprāt, tai jābūt tikpat nozīmīgai kā iepriekš. Vajadzīga arī ciešāka valsts un pilsētas sadarbība.
Kreislers piedāvā pārdot abas valsts institūciju ēkas Čiekurkalnā. 10 tūkstošus darbinieku varētu pārcelt atpakaļ uz Vecrīgu. Viņi varētu strādāt Finanšu ministrijas un citās valsts un pašvaldības ēkās.
Tas palīdzētu attīstīt Rīgas vēsturisko centru. Vecrīgā un centrā būtu vairāk iespēju uzņēmējdarbībai. Pilsēta saņemtu arī vairāk nodokļu. Tas dotu iespēju turpināt attīstīt pilsētas infrastruktūru.
Rezultatīvi strīdi
Runājot par kultūrvēsturisko objektu sakārtošanu, Reinis Liepiņš un Andris Kreislers uzskata, ka noteikumi ir skaidri. Problēmas rodas tad, kad attīstītājs vēlas no projekta iegūt pēc iespējas vairāk. “Ekselis var saiet arī ar mazākiem procentiem, bet lielāku gandarījumu,” norāda Andris Kreislers.
Sadarbība ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi ir saprotama un produktīva. Reinis Liepiņš uzskata, ka labas idejas bieži rodas strīdos. Tas notiek tad, ja visas puses runā atklāti un neko neslēpj.
Reinis Liepiņš ir strādājis Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē. Viņš ir novērojis, ka arhitekti ir dažādi. Daži ir ļoti ieinteresēti, citi – vienaldzīgi. Labāki rezultāti ir tad, ja arhitekti ir ieinteresēti un nāk ar drosmīgām un kvalitatīvām idejām.
Pilsētas mērs norāda, ka publiskajā pārvaldē vēl ir jāatrisina iekšējās problēmas. Pārvaldei jāspēj strādāt elastīgāk. Rīga jāattīsta pārdomātāk. Kultūras mantojuma attīstībai jābūt skaidrākiem noteikumiem.
Runājot par investoru piesaisti, mērs vairākkārt uzsver vēl vienu problēmu. Rīga nav pietiekami labi izstāstījusi, ko pilsētai dod UNESCO Pasaules mantojuma vietas statuss. Šo stāstu varētu izmantot, lai piesaistītu investorus.
Bailīgie zaudē
Runājot par lieliem un maziem uzņēmējiem, Andris Kreislers norāda, ka konkurence kopumā ir laba. Viņš uzskata, ka problēma ir bailes pieņemt drosmīgus lēmumus. Uzņēmējs uzskata, ka pašvaldībai būtu jāpērk zeme. Pēc tam tā varētu gūt ienākumus no nodokļiem.
Pilsētas mērs piekrīt, ka bailes ir problēma. Taču pašvaldībai Rīgas centrā trūkst īpašumu. Tāpēc tai ir mazāk iespēju kaut ko būvēt. Mērs arī atzīst, ka iepriekš ir pieļautas stratēģiskas kļūdas. Piemēram, tika pārdotas neattīstītas un nesakārtotas teritorijas bez skaidra plāna.
Reinis Liepiņš uzskata, ka tieši drosmīgi risinājumi parāda, kad ir izdevies pārkāpt ierastās robežas. Tomēr viņš uzsver divus svarīgus nosacījumus. Nedrīkst atcelt būvju autoruzraudzību. Tāpat nedrīkst pieļaut melnā kapitāla izmantošanu. Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei šeit ir svarīga loma. Tās uzdevums ir sargāt kultūras vērtības.
Tīklojums, talanti un jauns ritms
Rīgu var attīstīt ne tikai ar lielām investīcijām un uzņēmējdarbību. Līna Birzaka uzskata, ka vispirms jānosaka pilsētas stratēģiskie mērķi. Pēc tam var sākt īstenot tās idejas, kurām nav vajadzīgs liels finansējums.
Viņa kā pirmo soli piedāvā izveidot kopēju muzeju maršrutu. Tas apmeklētājus aizvestu uz dažādām mākslas vietām. Viņa arī ierosina atvērt radošos kvartālus un sakārtot Neatkarības laukumu.
Reinis Liepiņš papildina, ka Vecrīgā ir 10 kultūras būves. Viņaprāt, tām jāveido kopīgs tīkls. Vienlaikus jāmazina lielveikalu ietekme. Jāveicina arī tirdzniecība ēku pirmajos stāvos.
Vita Balode-Andrūsa kā svarīgu stratēģisku jautājumu izceļ inovācijas. Rīgai jāspēj piesaistīt jaunus talantus. Viņa norāda, ka Rīga ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur iespējams rīkot lielus starptautiskus pasākumus. Taču tam nepieciešama labāka infrastruktūra. Rīgai vajadzīga jauna izstāžu zāle un liela koncertzāle.
Diskusija norisinājās sarunu festivālā "Lampa"