Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023. pasākumi Vidzemē. Pasākumu programma vēl tiek precizēta.
Foto: B. Ķibere.
Publicēts: 30.08.2023.
Ikšķile, Bīskapa Meinarda iela 15, Baskāju Karmela māsu ordeņa klostera baznīcā:
10. septembris
10:00 Dievkalpojums.
11:00 Lekcija - Andris Priede Dr. hist. eccl. Viduslaiku Eiropas tautu kristianizācijas trīs modeļi - 1. kristīšana ar "uguni un zobenu"; 2. valdnieka konversija; 3. tautas publiska izvēle.
Kontakti:
Priesteris Jans Biernats, Ikšķiles Sv. Mainarda draudzes prāvests
25490760 jan.d.biernat@gmail.com
Andris Priede
priedea@inbox.lv
8. septembrī
13.00 ekskursija pa Alūksnes vēsturisko centru (pulcēšanās pie kafejnīcas "pie Martas");
15.00 lekcijas un diskusijas Alūksnes muzejā:
"Gliemežvāku čuksti jūras putu mirdzumā: liecības par Alūksnes fon Fītinghofiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā" - vēsturniece Kristīne Zaļuma;
"Tā sauktā Kanovas vāze Alūksnē" - mākslas zinātnieks Dainis Bruģis;
"Interjeru dekoratīvā glezniecība Alūksnes Jaunās pils mūzikas salonos" - restauratore Līga Šļakota; izstādes "Neogotikas pērle" atklāšana);
16.30 jaunās izstādes "Neogotikas pērle" apskate, diskusijas, kafija.
9. septembrī
11.00 ekskursija pa Alūksnes vēsturisko centru (pulcēšanās pie Alūksnes Jaunās pils).
Kontakti:
Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Jolanta Baldiņa - jolanta.baldina@aluksne.lv
Vēveri, Vecpiebalgas pagasts., Cēsu novads
9. un 10. septembrī
Ekskursija ar gidu
10.00 - 17.00 muzejs atvērts bez maksas;
Iespēja noskatīties dokumentālās filmas "Sakarības" un "Pēdējais Piebalgas pumpenieks";
Pumpenieku izstrādājumu un darbarīku apskate.
Kontakti: Filiāles vadītājs Edgars Žīgurs
Viestura iela 16G, Gulbene, Gulbenes novads
EKMD Gulbenes depo kompleksā Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļa 120. gadu jubilejas gaisotnē
Pasākuma apraksts
1. septembrī
Vecgulbenes muižā, Brīvības ielā 18
11.00 - 17.00 EKMD dienu ieskaņai Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļa 120. gadu jubilejas konference par tēmu “Dzelzceļa industriālā mantojuma saglabāšana, revitalizācija un kultūras tūrisms reģionālās attīstības kontekstā”
❗iepriekšēja pieteikšanās pie projekta koordinatora: irita.antonevica@gulbene.lv
9. septembrī
12.00 EKMD karoga pacelšana un iepazīšanās ar Gulbenes depo kompleksu, iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama;
12.00 - 17.00
Iepazīšanās ar Gulbenes depo kompleksa administrācijas ēkā veiktajiem atjaunošanas darbiem un tur izvietoto ekspozīciju, kā arī ar NKMP atbalstu uzsākto vēdekļveida depo ēkas konservāciju.
Ekskursija Gulbenes depo remontdarbnīcās, tvaika lokomotīves Gr-319 “Ferdinands” un cita šaursliežu ritošā sastāva apskate.
Vizināšanās ar rokas drezīnām un sliežu velosipēdu.
Pikniks depo ābeļdārzā.
Kontakti
SIA “GULBENES – ALŪKSNES BĀNĪTIS” Viestura iela 16G, Gulbene, Gulbenes novads, LV-4401
http://www.banitis.lv, https://twitter.com/banitis, https://www.facebook.com/GABanitis, https://www.instagram.com/ga_banitis
e-pasts: info@banitis.lv, tālrunis: +371 20228884, +371 64473037
Pils laukums 11, Cēsis
9. septembrī
18.00 Cēsu muzejā vēsturnieka Gundara Kalniņa vadīta lekcija-ekskursiju “No “atejas” līdz tūrisma Mekai un atpakaļ: Cēsu pilsdrupu aizsardzības pirmie 20 gadi (1925-1945)”.
Ja vēlies pievienoties, raksti uz pils@cesis.lv!
Ināra Bula, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja; inara.bula@cesunovads.lv
Ernsta Glika Bībeles muzejs Alūksnē, Pils ielā 25A
Alūksnes “Lācars” ir pirmais mākslas darbs, ko Pieminekļu valde ir ierakstījusi valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Vērtējot daudzās Alūksnes baznīcas gleznas, eksperti šo vienīgo atzina par ievērības cienīgu. Šis atzinums fiksēts protokolā: “Mēs, apakšā parakstījušies Pieminekļu valdes locēklis akad. P. Feders, pilsētas mākslas muzeja restaurators J. Naps un pilsētas mākslas muzeja grafiskā kabineta vadītājs K. Jurjāns Pieminekļu valdes uzdevumā apskatījām Alūksnes baznīcas gleznas un nācām pie sekošiem slēdzieniem: ... “Lacarus” primitīvs gleznots uz koka, ir uzskatāms kā 18 gada simteņa beigas no kāda vietēja mākslinieka darināts darbs ar ļoti primitīviem paņēmieniem. Šim darbam ir vēsturiska nozīme kā gleznai ar latvisku noskaņu.” Kad 1993. gadā Latvijas Kara muzejā tika rīkota izstāde vēsturnieka un pieminekļu aizsardzības speciālista Mārtiņa Apiņa piemiņai, glezna no Alūksnes atceļoja uz Rīgu. Izstādes noslēgumā Alūksnes rajona pieminekļu aizsardzības speciāliste ar satiksmes autobusu to aizveda mājup. Pēc vairākiem gadiem, pārbaudot pieminekļu stāvokli Alūksnes luterāņu baznīcā, gleznu nevarēja atrast, bet tās vedēja jau bija devusies viņsaulē. Pagāja vēl daži gadi, un polihromā koka restauratore Aida Podziņa, pārskatot mākslas darbus baznīcā, pievērsa uzmanību kādam pie sienas pieslietam vecam dēlim. Varat minēt, kas tas bija... (Fragments no EKMD 2023 veltītā bukleta, autore: D. Čoldere)
Glezna apskatāma Ernsta Glika Bībeles muzeja telpās. Muzeja darba laiks piektdienās, sestdienās 10.00 - 17.00, svētdienās slēgts.
8. septembrī
20.00 vīru kora "Imanta" koncerts Zilākalna estrādē
9. septembrī
12.00 un 14.00 iepazīšanās ar jauno Dziesmu svētku taku. Tikšanās Dikļu centrā.
Kontakti: Inna Krēsliņa
Dikļu KC vadītāja,
e-pasts: dikli_kc@valmierasnovads.lv,
Limbažu novads, Liepupes pagasts, Liepupe, Liepupes muižā
10. septembris
12.00-17.00 dzīvojamās ēkas un ekspozīcijas par Liepupes muižas vēsturi apskate.
"Āraišu ezerpils", Drabeši, Drabešu pagasts, Cēsu novads
10. septembrī
11.00 Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā atzīmējot Eiropas kultūras mantojuma dienas notiks publiskā diskusija “Āraišu muzejparka attīstības līkloči piecdesmit gados”. Diskusiju vadīs kultūras žurnālists Edgars Raginskis. Sarunā piedalīsies Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, bijušais Gaujas Nacionālā parka darbinieks un Āraišu muzejparka vadītājs Indulis Zvirgzdiņš, arheologa Jāņa Apala tuvinieki un līdzgaitnieki - arheoloģe Zigrīda Apala un vēsturnieks Gints Apals, arhitekte Vija Caune un citi muzejparka koncepta veidotāji un Āraišu kultūrvēstursikā mantojuma pētnieki.
Pasākumā reģistrēšanās obligāta https://forms.gle/io8mBnwznjUoXuDJA
Kontakti:
Eva Koljera, Cēsu novada pašvaldības Tūrisma un Āraišu ezerpils nodaļas vadītāja eva.koljera@cesunovads.lv
Liepas, Liepupes pagasts, Limbažu novads
9. septembrī
Baznīca atvērta apmeklētājiem
10. septembrī
13.00 Dievkalpojums, pēc Dievkalpojuma, aptuveni pl. 14.15 Māris Grīnbergs uz ērģēļu pozitīva spēlēs koraļu variācijas un fantāzijas.
Cēsu novads, Drabešu pagasts, Melturi
Melturu sēta atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Ēku arhitektūra, tradicionālo materiālu lietojums un konstrukciju veids atspoguļo to kultūras mantojuma daļu, kas Latvijas lauku ainavā sastopama arvien retāk. Tieši pateicoties kultūras pieminekļa statusam, rija ir apskatāma sākotnējā veidolā – tas ietekmējis īpašnieku attieksmi, neļaujot ēkai sabrukt vai to būtiski pārveidot. Rijas īpašnieks Egons Garklāvs uztur vēsturisko noskaņu un ar pietāti izturas pret kultūras pieminekli. Kopš 2000. gada viņš par saviem līdzekļiem veicis sētas ēku atjaunošanu. Izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un arī darbarīkus, ir atjaunoti ēku pamati, bojātās koka detaļas un jumta segumi. Ar laukakmeņu krāvumu nostiprināts Amatas upes krasts. Atjaunots vēsturiskais ūdens triecis. Sētā daļēji saglabājušās un atjaunotas arī citas ēkas. Īpašnieka sapnis ir attīstīt apbūves kompleksu un izveidot sabiedrībai pieejamu vēsturiskā dzīvesveida ekspozīciju un darbības vietu amatniekiem. Parādīt maizes cepšanas procesu – no graudu žāvēšanas rijā līdz cepšanai senajā krāsnī. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienām 2023 veltītā bukleta. Autore: I. Liekniņa)
9. septembrī
10.00 - 12.00 īpašnieks E.Garklāvs stāstīs par Melturu sētas atjaunošanu, iejūtoties pagātnē dzīvojamās rijas sadzīvē. Rijas krāsns iekurināšana (atkarīgs no laika apstākļiem).
10. septembrī
10.00 - 16.00 īpašnieks E.Garklāvs stāstīs par Melturu sētas atjaunošanu, iejūtoties pagātnē dzīvojamās rijas sadzīvē. Rijas krāsns iekurināšana (atkarīgs no laika apstākļiem).
"Gaujas NP Līgatnes pagasts", Līgatnes pagasts, Cēsu novads
9. septembrī
14.00 atvērtā ekskursija uz Līgatnes pilskalnu. Pārgājiena laikā dalībniekiem būs iespēja iepazīt Līgatnes vēsturi un izbaudīt tās dabu, šķērsojot savdabīgas meža ainavas, smilšakmens iežus un alu gaņģus.
❗Pārgājiena plānotais ilgums – aptuveni 3 stundas, dalībniekiem jāparūpējas par meža pastaigām piemērota apģērba un apavu izvēli.
Ekskursijas sākums: 14.00 pie Rehabilitācijas centra “Līgatne”, Skaļupēs.
Kā nokļūt? Ar auto: Adrese: Skaļupes, Līgatnes pag., Cēsu nov. Koordinātes: 57.2560, 25.0767
Ar sabiedrisko transportu: No Augšlīgatnes atiet autobuss 13:27, jābrauc līdz pieturai Skaļupe. https://ej.uz/ligatne-skalupe No Fabrikas atiet autobuss 13:51. https://ej.uz/fabrika-skalupe
Ekskursija ir bez maksas.
❗Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. +371 29189707 vai e-pastu visitligatne@cesunovads.lv
Cesvaine, Pils iela 1, Madonas novads
9. septembris
12.00 “Rakstnieks PAR/ AR rakstnieku – Jānis Poruks” - sarunas ar rakstnieci Ingu Žoludi un literatūrzinātnieku Viesturu Vecgrāvi par rakstnieku, dzejnieku Jāni Poruku. Muzikāla dzejas kompozīcija piedaloties Cesvaines amatieru teātrim un Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas audzēkņiem un pedagogiem.
15.00 Svinīga, orģinālo fon Vulfu dzimtas fotogrāfiju, nodošana Cesvaines pils krājumā.
15.15 “Pa Cesvaines pils arhitekta pēdām” - atskats un stāsts par braucienu, kas tapis projekta “Kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību stiprināšana” “Heritage.lv” ietvaros un veda pa Cesvaines pils arhitekta Johana Otto Jūliusa Grīzebaha projektēto ēku pēdām.
10. septembris
13.00 Izstādes par Cesvaines un apkārtnes arheoloģiju “Sākums. Zeme zem mums” atklāšana, Cesvaines pils vēsturnieces Ritas Mednes stāsts par veikto izpēti un apkopoto informāciju.
14.00 Prezentācija no laikmetīgās arheoloģijas “Māla skaņas senatnē un mūsdienās”. Prezentācijā Latvijas mākslas akadēmijas keramikas studente Nora Ķibilda-Kinna iepazīstinās klausītājus ar keramikas un skaņu objektu "Saruna ar laika dievu". Autore pastāstīs par darba galvenajiem iedvesmas avotiem - Centrālamerikas un Andu kalnu reģiona seno kultūru keramikas skaņu rīkiem un to daudzveidību-, iepazīstinās ar objekta veidošanas procesu un uzbūvi, kā arī demonstrēs to darbībā, sniedzot nelielu skaņas performanci.
Jeru pagasts. Valmieras novads
1986. gadā Oleru muižas kungu mājā tika atklāti unikāli klasicisma stila sienu gleznojumi, kas valsts aizsardzībā ir kopš 1994. gada. 2000. gadā, kad muižas kungu māju izpostīja ugunsgrēks, dzēšanas laikā uz sienām atklājās jauni gleznojumi. Kopš 2016. gada gleznojumi tiek konservēti un restaurēti, īpašu uzmanību pievēršot mākslas pieminekļa autentiskumam. Muižas apbūve kultūras pieminekļu sarakstā ir kopš 2021. gada. Ikviena padarītā darba pamatā Oleru muižā ir tās saimnieku pietāte pret vēsturisko, oriģinālo kopumā un vissīkākajās detaļās. Oleru muižā notiek koncerti un izglītojoši pasākumi. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore S. Ziediņa)
10. septembrī
13.00 ekskursija pa kungu māju un īpašnieku stāstījums par Oleru muižas atjaunošanas procesiem, izaicinājumiem, sasniegto.
Kā katru gadu, arī šogad Turaidas muzejrezervāts piedalās Eiropas mantojuma dienās. Atzīmējot kultūras mantojuma aizsardzības sistēmas simtgadi Latvijā, muzejrezervāta organizētās aktivitātes norisināsies divās kultūrvēsturiski nozīmīgās vietās.
8.septembrī plkst.14:00 pie Krimuldas baznīcas notiks piemiņas pasākums vienam no pirmajiem latviešu dzejniekiem Jurim Natanaēlam Ramanim, veltīts viņa 280.dzimšanas dienai. Pasākuma ietvaros būs piemiņas brīdis pie J.N.Ramanim veltītā mākslinieka Viļņa Titāna veidotā pieminekļa, kas atrodas blakus Krimuldas baznīcai. Uzrunu par kultūras mantojuma aizsardzību teiks vēsturniece, Turaidas muzejrezervāta izveidotāja Anna Jurkāne. Sekos sarunas Krimuldas mācītājmājā “Juris Natanaēls Ramanis savā vidē un laikmetā”, kurās piedalīsies literatūras vēsturnieks Pauls Daija, rakstniece Inga Ābele, mākslinieks Valdis Villerušs, filoloģe Beta Paškēviča. J.N.Ramaņa dzeju lasīs režisore Ārijas Stūrniece. Sarunas vadīs Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists, Dr.hist. Edgars Ceske.
Pasākums tiek veidots Turaidas muzejrezervātam sadarbojoties ar Siguldas novada pašvaldību un Krimuldas baznīcas draudzi.
Savukārt 9. un 10.septembrī pasākumi turpināsies Turaidas muzejrezervātā.
9.septembrī plkst.13:00 un 15:00 ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”, kas atrodas Turaidas muižas klaušinieku mājā, notiks ekskursijas ekspozīcijas veidotāja Edgara Ceskes vadībā.
10.septembrī no plkst. 12:00 līdz 17:00 apmeklētājiem būs atvērta ekspozīcija “Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā”, kas atrodas Turaidas pagasta magazīnas ēkā. Ekspozīcija sniedz izsmeļošu ieskatu Latvijā vienīgā muzejrezervāta izveidē un darbībā, atbild uz jautājumu – kas ir muzejrezervāts?
Eiropas mantojuma dienu laikā muzejrezervāta apmeklētāji tiek arī aicināti iepazīt kādu jaunumu - Turaidas pils rietumu korpusā izvietoto pils arheoloģiskās ekspedīcijas dalībnieku albumu, kas atspoguļo arheoloģiskās izpētes laiku no 1976.gada līdz 2000.gadam.
Turaidas muzejrezervāts kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ar nr.2147. Jau 1924. gadā Pieminekļu valde iekļāva aizsargājamo pieminekļu sarakstā Turaidas pilsdrupas, bet Turaidas baznīca ar tajā iebūvēto iekārtu tika iekļauta sarakstā 1932.gadā. 2022.gadā Turaidas muzejrezervāts saņēma Eiropas mantojuma zīmi, kas apliecina, ka Turaidas vēsturiskais centrs ir iekļauts Eiropas Savienības Eiropas kultūras mantojuma sarakstā. Latvijā šobrīd ir tikai divi objekti, kas saņēmuši Eiropas mantojuma zīmi. Divus gadus agrāk zīme tika piešķirta ēku kompleksam Rīgā “Trīs brāļi”, kur atrodas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Krimuldas luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis nr.6701. Pieminekļu valde baznīcu aizsargājamo ēku sarakstā iekļāva 1930.gadā. Krimuldas baznīcas apkārtnē ir reģionālas nozīmes arheoloģijas aizsargājami pieminekļi Kaupo kalns - nostāstu vieta (nr.2104) un Kubeseles pilskalns (nr.2111), kā arī citi dabas un vēstures objekti, kas iekļauti Kubeseles dabas un vēstures takā.
Kultūrvēsturiskais mantojums Turaidā un Krimuldā, tā saglabāšana, uzturēšana, izpēte un interpretācija mūsdienās ir spilgts piemērs pieminekļu aizsardzības sistēmas attīstībai Latvijā iepriekšējos simts gados.
Poruka prospektā 61, Jaundubultos
Šogad Eiropas Kultūras mantojuma dienās Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde kā nozīmīgu piemēru izvirzījusi kultūras pieminekli “Jūrmalas koka apbūve”.
9. septembrī
11.00 – 13.00 Arhitektūras pastaiga “Raiņa sētā” kopā ar Gati Gavaru
Pagātnes vērtības un vēsturiskās apbūves nākotne ir šodienas cilvēku rokās. Izšķiroša loma ir ēku īpašniekiem, jo nereti tieši misijas apziņa un entuziasms rezultējas kvalitatīvi un rūpīgi atjaunotā arhitektūras mantojumā. Gavaru ģimenes atjaunotā “Raiņa sēta” – Jūrmalas koka arhitektūras ēku komplekss Poruka prospektā Jaundubultos ir piemērs tam, ko var sasniegt, apvienojot personīgo iniciatīvu, erudīciju un profesionalitāti. Vienu no kvartāla ēkām pirms gandrīz 120 gadiem kā vasarnīcu sev cēla Jānis Pliekšāns jeb dzejnieks Rainis.
Kad Rainis un Aspazija 1903. gada rudenī nolēma, ka jābūvē pašiem sava vasarnīca, viņi izvēlējās gruntsgabalu Aleksandra prospektā 16 (tagad Poruka prospekts 61). Dzejnieks pats aktīvi iesaistījās ēkas tapšanā – regulāri apmeklēja būvlaukumu un uzraudzīja būvdarbus. Iecere bija otrajā stāvā iekārtot dzīvojamās telpas un darbistabu, kur netraucēti nodoties radošajam procesam, bet pirmo stāvu izdot vasarniekiem. 1904. gadā Jaundubultos ( toreiz - Neu Dubbeln) iepretim priežu mežam jau slējās tipiska Jūrmalas vasarnīca ar jumta izbūvi un vaļēju terasi – balkonu. Stūra tornītis veido Jūgendstilam raksturīgo apjoma kompozīcijas asimetriju. Foto, kur Rainis un Aspazija pozē uz izteiksmīgu, jūgendstilā puķotu tapešu fona ir uzņemti tornī – vienīgajā otrajā stāvā pabeigtajā telpā. Pārējās tā arī palika neizbūvēti bērniņi, jo 1905. gada notikumi nodomus pārtrauca un dzejnieki devās trimdā uz Šveici.
Tomēr nams tukšs nepalika. Tāpat kā citām Jūrmalas vasarnīcām, arī šai ēkai bijis raibs mūžs. Tā uzņēmusi Sanktpēterburgas vasarniekus, piedzīvojis padomju savienības pionierus, un pārdzīvojusi atjaunotās Latvijas bezpajumtniekus. Līdz 2016.gada pavasarī sākās Raiņa vasarnīcas unikālā atdzimšana, kad kaimiņos mītošā Gavaru ģimene uzņēmās tās atjaunošanu un apsaimniekošanu.
ℹ Īpaši aicināti vēsturisko ēku īpašnieki, arhitekti, arhitektūras studenti.
Organizators: Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs
❗ Vietu skaits ierobežots, tāpēc lūdzam savu dalību pieteikt, rakstot: kulturtelpa@jurmala.lv vai zvanot: 29756975
Ungurmuiža, Raiskuma pagasts, Cēsu novads
9. septembris
10.00 - 16.00 objekts atvērts apskatei bez maksas un apmeklētājiem būs pieejama ekskursija gida pavadībā.
Rauna, Raunas pagasts, Smiltenes novads
Pašā Cēsu ielas sirdī atrodas Tanīsa pilskalns - viens no lielākajiem un ilgāk apdzīvotajiem pilskalniem Latvijas teritorijā.
9. septembrī
no 10.00 - 15.00 iespēja skatīties 1927. gada filmu "Senču pilskalnā" par Tanīsa pilskalna izrakumiem. Kā arī Tanīsa kalnā darbosies kūkotava - būs iespēja iegādāties daudz un dažādas vietējo cepēju kūkas, turpat Tanīsa kalnā pasēdēt un apēst. Tanīsa kalna pakājē darbosies mājražotāju un amatnieku tirdziņš, kā arī apskatei būs pieejama blakus Tanīsa kalnam esošā daktera Jāņa Zālīša mājas ekspozīcija Cēsu ielā 8.
Kontakti:
Raunas Tūrisma informācijas centra vadītāja, t. 20113881