Uzbrauktuve Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes gaitenī. Foto: L. Zonne-Zumberga
Publicēts: 03.11.2025.
Māra Lāss
Speciāliste
mara.lass [at] nkmp.gov.lv
Kultūras mantojuma statuss nevar būt iemesls, lai nerisinātu vides pieejamības vajadzības
Rūpes par kultūras mantojumu ir rūpes par cilvēka dzīves kvalitāti. Kultūras mantojums filozofiskā izpratnē nepieder mums, mēs esam tikai tā lietotāji.(..)
Daļā sabiedrības ir izveidojies priekšstats, ka kultūras mantojuma statuss traucē atrast risinājumus vides pieejamības nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem, kaut gan praksē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde kultūras pieminekļu un vides piekļūstamību uzskata par galveno prioritāti, tūlīt aiz autentisko vērtību saglabāšanas. (..)
Straujo pārmaiņu laikā arvien lielāka uzmanība jāpievērš cilvēka dzīves kvalitātei. To vairo arī kultūras mantojuma pieejamība. Katram sabiedrības loceklim, arī ar funkcionāliem traucējumiem, nepieciešama ērta dzīve, bez citu palīdzības vai ar iespējami mazāku atbalstu. Ir jāveido vide, kas ir ērta un droša visiem, ar vienlīdzīgām iespējām visiem. Kultūras mantojuma statuss nevar būt iemesls, lai nerisinātu vides pieejamības vajadzības. Risinājumu atslēga ir izpratnē, atbildībā un kvalitātē.(..).
Eiropas kultūras mantojuma dienu 2024 priekšvārds, Dr. Arch. Juris Dambis
Sadarbība ar apvienību "Apeirons"
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kolektīvs pastāvīgi pilnveido zināšanas, lai mērķtiecīgāk izprastu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzības, kas tiek īstenots sadarbībā ar invalīdu un viņu draugu biedrību "Aperions".
2024. gada nogalē norisinājās "Apeirona" un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīkots pasākums, kura ietvaros tika pasniegta balva "Pieejamības atzīme".
“Pieejamības atzīme” ir balva un apliecinājums kultūras mantojuma objektiem, kuros īsteno pārdomātus un iedvesmojošus piekļūstamības risinājumus. Kā atzinības simbols un instruments labo prakšu izcelšanai, vienlaikus veicinot iekļaušanas principu ieviešanu kultūrvēsturiskās ēkās un vietās. Pirmajā balvas gadā (2024) “Pieejamības atzīmi” saņēma objekti, kas kļuvuši par labas prakses piemēriem pieejamības jomā:
“Leģendas bez barjerām” – Daugavpils cietoksnis
“Aicinājums” – Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams”
“Uzdrīkstēšanās” – Muzejs “De Woldemer” Valmierā
“Laikmeta tilts” – Dobeles Livonijas ordeņa pils
“Par spīti visam” – Ēku ansamblis “Trīs brāļi”
“Voldemāra Lapas speciālbalva” – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
“Cepuri nost” – Kafijas namiņš “Ie-pauzē”
Noderīgas saites
"Apeirons" eksperti ir izstrādājuši vairākus ilustratīvus un praktiskus materiālus tūrisma infrastruktūras, produktu un pakalpojumu pielāgošanai ar mērķi veicināt vides pieejamību cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes un garīgās attīstības traucējumiem. Vadlīnijas ietver rekomendācijas dažādu vietu pieejamības veicināšanai (atbilstoši celiņi, to segums, slīpums u.tml.), atpūtas vietu un autostāvvietu pieejamībai un labiekārtojumam, skatu torņu, laivu piestātņu un peldvietu pieejamībai, muzeju un izklaides vietu (teātris, koncertzāle, kino) pieejamībai, kafejnīcu, naktsmītņu, tualetes un dušas telpu pieejamībai, e-vides pieejamībai, kā arī galvenos ētikas principus saziņā.
1. Piekļūstamu objektu digitālais ceļvedis
2. Labās prakses vadlīnijas vides pieejamībā tūrisma un kultūras jomā
3. Tūrisma infrastruktūras, produktu un pakalpojumu pielāgošana cilvēkiem ar invaliditāti
4. Praktizējoši vides pieejamības eksperti (informācija tiks atjaunināta līdz 2025. decembra vidum).