Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, “Apeirons” un Accessible EU aicina uz starpdisciplināru semināru, kur teorija satiksies ar praksi, piedāvājot dažādas pieredzes, kas klausītājiem nākotnē palīdzēs rast līdzsvarotus un ilgtspējīgus risinājumus. Seminārs veltīts piekļūstamībai un universālajam dizainam kultūrvēsturiskajā vidē.
Seminārs notiks 28. maijā Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS.
Dalība ar iepriekšēju pieteikšanos, aizpildot anketu.
Neatņemams priekšnoteikums
Semināra centrā ir būtisks un vienlaikus aktuāls jautājums – kā rast līdzsvaru starp kultūras mantojuma saglabāšanu un mūsdienīgu, cilvēkcentrētu vidi. “Apeirons” un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde cer, ka semināra apmeklētājiem tiks sniegtas atbildes uz konkrētiem jautājumiem un dots rīcības ceļš, kā arī iedvesma rīkoties.
“Sabiedrība iemācījusies citādo neredzēt, dažkārt tīšuprāt no apziņas izstumjot cilvēkus, kas neatbilst iedomātiem standartiem. Kultūras mantojumam piemīt spēja dziedēt. Nodrošināt, ka kultūras mantojumu var iepazīt un baudīt visi līdzcilvēki, var tikai veicinot sabiedrības izpratni par praktiskām iespējām, atbildot uz konkrētiem jautājumiem, kā “vai piekļūstamība vienmēr ir dārga”, “vai piekļūstamības risinājumus var nodrošināt nezaudējot kultūras vērtības”” norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula
Piekļūstamība nav papildu elements vai formāla prasība, bet gan neatņemams priekšnoteikums, lai pēc iespējas plašāka sabiedrība varētu izzināt, pieredzēt un izmantot kultūras mantojumu.
“Sabiedrības briedumu nosaka nevis tas, cik skaisti runājam par vērtībām, bet gan tas, cik lielā mērā tās ir pieejamas ikvienam. Piekļūstamība ir nevis formalitāte, bet cieņas, līdzdalības un taisnīguma jautājums. Kultūras mantojums nedrīkst būt pieejams tikai izredzētajiem,” uzsver “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis.
Teorija un prakse vienuviet
Seminārā teorija tiks sasaistīta ar praktisko pieredzi: kā ieviest universālo dizainu kultūras mantojuma lietošanas kontekstā. Dalībnieki iepazīs universālā dizaina pieeju un tās nozīmi visām sabiedrības grupām, laužot mītus par pieejamības nepieciešamību “dažiem”. Tāpat dzirdēs cilvēkstāstus par sastaptajiem izaicinājumiem, kā arī uzzinās par Latvijas un Eiropas iniciatīvām un labās prakses piemēriem.
Būtiska semināra daļa būs arī samērīguma principa skaidrojums – kā pieņemt pārdomātus lēmumus, sabalansējot kultūras mantojuma saglabāšanu ar piekļūstamības prasībām.
“Kultūrvēsturiskā telpa pieder ikvienam cilvēkam, bez izņēmuma. Arī personām ar invaliditāti tiesības baudīt kultūras mantojumu nevar tikt liegtas vai ierobežot. Valsts briedumu parāda mūsu katra spēja rast risinājumus, novērst šķēršļus un panākt, lai kultūra ir pieejama ikvienam bērnam, jaunietim, senioram.” norāda Karina Palkova Latvijas Republikas tiesībsardze.
Reģionālais konteksts
Rēzekne, kā kultūrvēsturiski bagāts reģiona pilsēta, ir nozīmīga vieta sarunai par pieejamību un identitāti. Semināra runātāji skaidros kāpēc kultūras mantojuma nozīmība ir īpaši svarīga, ielūkojoties problemātikā Latgales kontekstā. Arī klātesošie tiks aicināti dalīties ar savu pieredzi, novērojumiem un uzklausīt pārējos semināra dalībniekus.
Programma
Pasākumu atklās apvienības “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula un AccessibleEU nacionālā eksperte Diāna Podziņa. Seminārā ar prezentācijām piedalīsies arī piekļūstamības eksperts Jurģis Briedis, Apvienības “Apeirons” sabiedrisko attiecību speciālists un A – komandas dalībnieks Reinis Darkēvics, nodibinājuma “Impulss” vadītājs Valdis Laganovskis un citi nozares profesionāļi.
Programmas noslēgumā paredzēta paneļdiskusija un tīklošanās sesija, lai veicinātu ideju apmaiņu un starpnozaru sadarbību.
Pilnu programmu skatīt zemāk.
Kāpēc piedalīties?
Seminārs “Vēsturiska vide, mūsdienīga piekļūstamība” būs iespēja veidot kopīgu izpratni par piekļūstamību kultūrvēsturiskajā vidē kā nepārtrauktu attīstības procesu, kas prasa dialogu, profesionālu sadarbību un gatavību meklēt līdzsvarotus risinājumus. Tas būs nozīmīgs solis ceļā uz pieejamāku kultūras mantojumu Latvijā.
Dalība ar iepriekšēju pieteikšanos, aizpildot anketu.
Rīkotāji
Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” darbojas jau vairāk nekā 25 gadus. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt cilvēku ar invaliditāti intereses, veicinot pieejamību, nodarbinātību, sabiedrības informētību un izglītību.
Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ir izveidota nacionāla kultūras mantojuma aizsardzības institūcija. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir kultūras ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku un kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu uzskaiti.
AccessibleEU ir Eiropas Savienības pieejamības resursu centrs — ES iniciatīva, kas palīdz valstīm, iestādēm un uzņēmumiem ieviest pieejamības prasības cilvēkiem ar invaliditāti. Tas apkopo zināšanas, labās prakses piemērus, apmācības un atbalsta ES pieejamības noteikumu ieviešanu.
Dienas plāns
10.30–11.00
Reģistrācija un kafija
Praktiskās darbnīcas:
- Iepazīsti latviešu zīmju valodu – Latvijas Nedzirdīgo savienība
- Pārvari šķēršļus ar ratiņkrēslu
- Pārbaudi tīmekļvietnes piekļūstamību
- Iepazīsti neredzīga cilvēka pieredzi
11.00
Ievads
Latvijas Republikas Kultūras ministrija / Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde / AccessibleEU / Rēzeknes novada pašvaldība / apvienība “Apeirons”
11.20
Kultūras pakalpojumu piekļūstamība
Ligita Zariņa (Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Kultūrpolitikas departamenta referente)
11.40
Universālā dizaina ietvars – kam un kāpēc?
Jurģis Briedis (piekļūstamības eksperts, apvienība “Apeirons”)
12.00
Dizains un pieejamība
Ingūna Elere (H2E līdzdibinātāja, dizainere, profesore LMA Dizaina nodaļā)
12.20
AccessibleEU Resursu centrs – starptautiskā pieredze, apmācības un cita noderīga informācija tūrisma nozarē
Daina Podziņa (AccessibleEU nacionālā eksperte)
12.40
A-komandas pieredze
Reinis Darkēvics (apvienības “Apeirons” sabiedrisko attiecību speciālists, A-komandas dalībnieks)
13.00
Kultūras mantojums reģionālajā kontekstā
Ināra Bula (Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja)
13.20 – 14.20
Kafijas / pusdienu pauze
Praktiskās darbnīcas:
- Iepazīsti latviešu zīmju valodu – Latvijas Nedzirdīgo savienība
- Pārvari šķēršļus ar ratiņkrēslu
- Pārbaudi tīmekļvietnes piekļūstamību
- Iepazīsti neredzīga cilvēka pieredzi
14.20
Rēzekne: piekļūstamība un kultūrvēsturiskais mantojums
Valdis Laganovskis (piekļūstamības eksperts, apvienība “IMPULSS”)
14.40
Pieejamība Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī: problēmas un risinājumi
Astrīda Burbicka (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja)
15.00
Saprātīgs pielāgojums: ne tikai panduss
Gundega Bruņeniece (Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas un digitālo tiesību nodaļas vadītāja)
15.20
Okupācijas muzejs. Satura piekļūstamība
Aija Ventaskraste (Okupācijas muzeja Ekspozīcijas nodaļas vadītāja)
15.40
Rīcības ceļa karte – no idejas līdz risinājumam
Māra Lāss (NKMP Arhitektūras un mākslas daļas speciāliste, vides un informācijas piekļūstamības eksperte)
Jautājumi, atbildes, komentāri
16.20
Franča Trasuna muzejs “Kolnasāta”. Pieredze, problēmas un iespējas
Inta Deksne, muzeja direktore
16.40
PANEĻDISKUSIJA
Diskusija par Franča Trasuna muzeja un plašākiem kultūrvēsturiskā mantojuma — ēku un satura — piekļūstamības aspektiem.
Vada:
Gundars Vērpe (Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas specialists, arhitekts)
Panelī:
- Baiba Vērpe (Daugavpils pašvaldības Būvvaldes galvenā arhitekta p.i.)
- Jurģis Briedis (apvienība “Apeirons”)
- Gundega Bruņeniece (Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas un digitālo tiesību nodaļas vadītāja)
- Ērika Teirumnieka (Rēzeknes novada pašvaldības Izpilddirektore)
- Aleksandrs Bartaševičs (Rēzeknes valstspilsētas domes deputāts, ilggadējs domes priekšsēdētājs)
- Inta Deksne (Franča Trasuna muzeja “Kolnasāta” direktore)