No 10. līdz 12. decembrim Romā norisinās ICCROM 34. Ģenerālā asambleja, kurā piedalās 139 dalībvalstu delegācijas, lai lemtu par kopējās kultūras mantojuma saglabāšanas un restaurācijas politikas stratēģisko attīstību līdz 2031. gadam, budžetu un starptautiskās sadarbības programmām. Latviju asamblejā pārstāv Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītāja Ināra Bula.
ICCROM – pasaulē vienīgā starpvaldību institūcija kultūras mantojuma saglabāšanā
ICCROM (Starptautiskais kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centrs) ir starpvaldību organizācija, kas jau vairāk nekā sešas desmitgades atbalsta valstis kultūras mantojuma aizsardzībā, nodrošinot pētniecību, apmācību, starptautisku sadarbību un ekspertīzi. ICCROM ir cieša sadarbība ar UNESCO un vadošajām starptautiskajām mantojuma organizācijām, un Ģenerālā asambleja ir augstākais lēmējinstitūts, kas nosaka organizācijas politiku un darba kārtību.
Diskusija “Kultūra un klimats: trūkstošā saikne”
Paralēli Asamblejai notika augsta līmeņa diskusija “Kultūra un klimats: trūkstošā saikne”, kurā Ināra Bula uzstājās, uzsverot Latvijas pieredzi un izaicinājumus saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi uz kultūras mantojumu. Latvijas kultūras mantojums pēdējos gados arvien biežāk cieš no intensīvām lietusgāzēm, plūdiem, vētrām, kas rada izmaiņas kultūrainavā, bojā ēku konstrukcijas, appludina kapulaukus, bet vētru laikā izgāztie koki nodara neatgriezenisku kaitējumu kultūrvietām.
Uzrunā Ināra Bula uzsvēra, ka kultūrai ir divējāda loma – tā ir gan neaizsargāta pret klimata pārmaiņām, gan spējīga veicināt sabiedrības izpratni un rīcību ilgtspējas jautājumos: "Kultūra ir gan neaizsargāta pret klimata pārmaiņām, gan ir spēcīgs instruments klimata rīcībai. Tā ir spēcīga saikne starp klimatu, kultūru un dzīves kvalitāti."
Diskusijas noslēgumā I. Bula kā galveno problēmu un trūkstošo posmu izcēla starpnozaru sadarbības trūkumu un nepieciešamību runāt “vienā valodā”: "Trūkstošais elements šodien ir plašāka izpratne par kultūras lomu citās nozarēs. Ir obligāti jāsazinās biežāk un savas pozīcijas jāformulē kvantitatīvos terminos – atbildīgajām nozarēm saprotamā valodā. Kultūrai ir jāizveido noteikts ceļš starpnozaru sadarbībai, lai pēc 2030. gada tā tiktu atzīta un cienīta kā neatkarīga un nozīmīga nozare.”
Latvijas darbs klimata un kultūras saiknes stiprināšanā
Latvija ir aktīva Barselonas deklarācijas – starptautiska aicinājuma iekļaut kultūru globālās klimata politikas centrā – atbalstītāja. Deklarācija atzīst kultūras lomu sabiedrības noturības veicināšanā, klimata risinājumu popularizēšanā un kopienu atbalstā krīžu situācijās.
Latvija ir aktīva dalībniece Eiropas Komisijas OMC grupā kultūras un klimata jautājumos, kas veicina sadarbību, lai stiprinātu kultūras lomu Eiropas Zaļajā kursā. Tāpat arī Latvijas kultūras ministre ir pievienojusies Draugu grupai kultūrā balstītai klimata rīcībai, kas strādā, lai nodrošinātu kultūras integrēšanu ANO Klimata pārmaiņu konferencē.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde mērķu sasniegšanai sadarbojas ar Kultūras ministriju savā darbā īpašu uzmanību pievēršot klimata risku kartēšanai, sagatavotības pasākumiem un ilgtspējīgu risinājumu integrēšanai restaurācijas procesos, vienlaikus nodrošinot kultūras mantojuma autentiskuma saglabāšanu. Piemēram, 2023. gadā NKMP, ICOMOS un Kultūras ministrija īstenoja augsta līmeņa semināru Latvijas politikas plānotājiem un Saeimas deputātiem, lai mazinātu mītus un skaidrotu savstarpējo saikni starp klimatu, kultūru un dzīves kvalitāti.