Marta mēnesī izziņoti starptautiskā Eiropas Padomes un Eiropas Savienības rīkotā Eiropas kultūras mantojuma dienu konkursa jauniešiem “Eiropas kultūras mantojuma radītāji” pieci Eiropas līmeņa uzvarētāji, to vidū arī jaunietes no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas – Loreta Brasava-Muižniece, Sofja Tarasova un Evelīna Eva Vidiņa ar darbu “Latviešu kultūras klaipa šķēles”. Konkursa koordinatori Latvijā – Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Ko kultūras mantojums nozīmē katram no jums?
Konkursa tēmas “Ko kultūras mantojums nozīmē katram no jums?” ietvaros dalībnieces radījušas video ar nosaukumu “Latviešu kultūras klaipa šķēles” (Slices of Latvian cultural loaf). Darbā kā dzīva kultūras mantojuma sastāvdaļa apspēlētas latviešu tautas kultūrā nozīmīgās rupjmaizes klaipa šķēles. Kā “kultūras šķēles” jaunietes izceļ Jelgavas vecpilsētu, izšūšanas tradīciju, jeb “baltos darbus” un novusa spēli. Darbs tā skatītājiem ne vien atspoguļo kultūras bagātību, bet arī parāda kā jauniešu acīs savijas pagātne un mūsdienas, radot dzīvu stāstu par Latviju.
Iepazīties ar darbu “Latviešu kultūras klaipa šķēles”.
Kurš nav garšojis rupjmaizi!
Par konkursu jaunietes uzzinājušas no skolotājas, darba mentores Ievas Hofmanes, kurai skolnieces pateicas par atbalstu. Motivāciju piedalīties konkursā veidojusi arī pašapziņa un vēlme vēstīt citiem par tēvzemes tautas kultūrvēsturisko mantojumu – gan materiālo, gan nemateriālo. Eiropā saņemto atzinību jaunietes uztver kā pagodinājumu un atbildību turpināt iedvesmot apkārtējos:
“Jauniešiem kultūras mantojums ir svarīgs, jo tas veicina radošumu un iedvesmu. Tradīcijas, māksla un vēsturiskie stāsti kļūst par pamatu jaunām idejām un sarunām. Tādā veidā pagātne iedvesmo nākotni. Mēs novēlam ikvienam cilvēkam iepazīt savu kultūras mantojumu un izprast savas tautas tradīcijas.”
Jaunietes dalās par idejas rašanos:
“Idejas – parādot mūsuprāt nozīmīgākās “maizes šķēles” no latviešu kultūras – sākumu būtu grūti noteikt. Tā radās sinerģiski. Šķiet, ka mēs cita citai lasījām domas, jo bieži vien cita citu papildinājām. Rupjmaizes kā simbola iekļaušana – par to zinājām jau no paša sākuma. Tā saista mūs visus, jo kurš gan nav garšojis rupjmaizi? Mūsu kultūras mantojuma nozīmes izpratne ir līdzīga. Kultūras mantojumu uzskatām vairāk nekā faktus vai pieminekļus – tas ir stāsts, kurā mēs saredzam arī sevi. Kultūras mantojumu varam salīdzināt ar mantotu rudzumaizes recepti, ko varam nogaršot un iemācīties to pagatavot, lai nodotu recepti tālāk mūsu pēcnācējiem. Jelgavas kultūras mantojuma postījumi kara laikā liek apzināt to, cik ātri un neatgriezeniski var tikt zaudētas nozīmīgas kultūras liecības. Tāpēc ir svarīgi rūpēties par to iemūžināšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.”
Loretas iecienītākā “maize šķēle” – baltie darbi: “Līdz ar sava pirmā baltā darba izveidi un piedalīšanos Jelgavas Kultūras namā izvietotajā mākslas darbu izstādē “Latvijas kultūras kanons jauniešu pieredzē: autentisks vai dekoratīvs” šogad, guvu jaunu pateicību par prasmes un tehnikas saglabāšanu. Manuprāt, izšuvumiem ar baltu diegu uz balta auduma piemīt savs šarms, kurš nevar tikt atdarināts vai pārspēts.”
Evas mīļākā “maizes šķēle” – celu jostu un audeņu aušana: “7. klases dizaina un tehnoloģiju stundu ietvaros, ekskursijā uz Jelgavas dzīvesziņas un arodu sētu, jostu aušana patiesi aizrāva. Vēl joprojām nezinu, kas tieši piesaistīja, to raksti, krāsas, vēsture vai arī tehnika.”
Sofjas nozīmīgākā “maizes šķēle” – etnogrāfisko cimdu adīšana: “Latvju etnogrāfiskie raksti un krāsas vienmēr ir bijušas man apkārt – bērnībā tie bija tantes cimdi, bet tagad es pati adu šos valkājamos mākslas darbus.”
Mūsu dūrainīši – daļiņa no Eiropas
Konkursa dalībnieki tika dalīti divās vecuma grupās un jaunākie konkursa dalībnieki, vecumā no 6 – 11 gadiem tika vērtēti valsts līmenī. Arī jaunākajā grupā par labāko atzīts darbs no Jelgavas – Paula Bendrupa pamatskolas 2. klases skolēnu veikums ar nosaukumu “Mūsu dūrainīši”.
Jaunie kultūras mantojuma radītāji savā darbā no dažādiem skatpunktiem izzinājuši pašu vecvecmāmiņu un vecmāmiņu adītos dūraiņus. Savā darbā bērni apraksta, ka paši iemēģinājuši roku adīšanā un sapratuši, ka tas nemaz nav tik viegli. Savus dūrainīšus skolēni attēlojuši mākslinieciskā kolāžā, pašiem uzzīmējot savus dūraiņu rakstus. Bērni atzīst:
“Kultūras mantojumu var gan pētīt, gan paši radīt. Tas ir tas, ko mācāmies no saviem vecākiem, vecvecākiem un tas, ko paši tālāk radām un saglabājam. Mēs visi esam Eiropa un arī mūsu mazie dūraiņi ir daļiņa no tās.”
Iepazīties ar darbu “Mūsu dūrainīši”.
Eiropas kultūras mantojums tiek sargāts nākamajām paaudzēm
Kultūras mantojums ir viena no Eiropas pamatvērtībām un konkurss ir veids, kā palīdzēt nākotnes Eiropas pilsoņiem tuvāk iepazīt Eiropas kopīgo kultūrtelpu un atrast ar to personīgu saikni.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kā konkursa koordinators Latvijā, izsaka gandarījumu par jauniešu panākumu. Iestādes vadītāja Ināra Bula pauž:
“Kultūras mantojums ir pavedieni, no kuriem austs mūsu esības kodols. Tas glabā stāstus par to, kas esam bijuši, un izgaismo ceļu uz to, kas varam kļūt. Bērni un jaunieši ir šo stāstu atslēga – viņu rokām mēs uzticam nākotnes durvis, lai tās atvērtu ar drosmi, radošumu un cerību. Patiess lepnums un gandarījums par Latvijas jauniešu Loretas Brasavas-Muižnieces, Sofjas Tarasovas un Evelīnas Evas Vidiņas veidoto kultūras mantojuma vērtību saglabāšanas stāstu, tas iedvesmo un rada pārliecību – kultūras mantojuma sargāšanu pārņems arī nākamās paaudzes.”
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pateicas visiem dalībniekiem un viņu mentoriem abās vecuma grupās par dalību konkursā. Kopumā iesniegti deviņpadsmit darbi, kuros iedzīvinātas dažādas kultūras mantojuma izpausmes, kā ģimenes un senču tradīcijas, tautas pasakas, rokdarbu krāšņie raksti un dievnamu torņi, kas gadsimtiem ilgi rotājuši Rīgas panorāmu. Īpaši uzteicama bērnu un jauniešu sadarbība, kopīgi atklājot Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daudzveidību. Iesniegtie darbi apliecina, ka jaunākā paaudze izjūt piederību savai tautai un tās kultūras vērtībām.
Starp uzvarētājiem tika izraudzīti darbi, kas īpaši izcēlās ar inovatīvu un radošu pieeju, dziļi personisku attieksmi un patiesu iesaisti kultūras mantojuma veidošanā un turpināšanā. Tie atklāja vietējās kultūras daudzslāņaino bagātību, tradīciju dzīvotspēju un mūsdienīgu skatījumu, vienlaikus spējot uzrunāt plašāku auditoriju un radīt rezonansi arī ārpus savas kopienas robežām. Jauniešu iniciatīva, entuziasms un aktīvā līdzdalība spilgti iemieso programmas mērķi un garu — apliecinot, ka kultūras mantojums nav statiska vērtība, bet gan dzīvs, vienojošs spēks.
Eiropas kultūras mantojuma radītāji
Konkurss “Eiropas kultūras mantojuma radītāji” norisinās ik gadu ar mērķi iedvesmot bērnus un jauniešus radoši iesaistīties kultūras mantojuma apzināšanā, izzināšanā un arī tā mūsdienīgā interpretācijā. Tas rosina ieklausīties jaunākās paaudzes skatījumā, idejās un interesēs, piešķirot tām nozīmīgu vietu kopējā kultūras dialogā. Šī iniciatīva sniedz iespēju celt gaismā paaudzēs lolotas ģimenes tradīcijas, vietējos stāstus un kopienu pieredzi, ļaujot tiem izskanēt kontinentālā mērogā.
Piecu Eiropā uzvarējušo dalībvalstu darbu autori 2026. gada maijā dosies uz Strasbūru, kur jauniešiem būs gods pārstāvēt savu valsti un demonstrēt radošo veikumu īpaši veidotā izstādē starptautiskai auditorijai. Šī ikgadējā tikšanās jau kļuvusi par iedvesmojošu platformu pieredzes apmaiņai, jaunām draudzībām, vienlaikus piedaloties daudzveidīgās aktivitātēs, kas veltītas kopīgā Eiropas kultūras mantojuma svinēšanai.
Lasīt par konkursu Eiropas kultūras mantojuma dienu oficiālajā tīmekļvietnē. (angļu valodā).