Nodaļas darbs
Zemgales reģionālā nodaļa ir piecu cilvēku komanda ar darba vietu Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes centrālajā birojā Vecrīgā. Nodaļas darbinieku komandā apvienojas zināšanas par vēsturi, arheoloģiju, mākslas vēsturi un arhitektūru, kā arī normatīvajiem aktiem un procedūrām. Darba gaitas nodarbinātos ved pa visu pārraudzības reģionu, kurā jāveic regulāri kultūras pieminekļu apsekojumi, konsultācijas un uzraudzības darbs. Savukārt darbs centrālajā birojā sniedz iespēju regulāri klātienē tikties ar iestādes vadību, kolēģiem ekspertiem, kā arī apmeklēt iestādes arhīvu.
Vadītāja pienākumi
Nodaļas vadītāja galvenie pienākumi ir organizēt un vadīt nodaļas darbu, veikt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu uzraudzību, izdot ar kultūras pieminekļu lietošanas aprobežojumiem saistītus norādījumus un konsultēt kultūras pieminekļu īpašniekus. Nodaļas vadītājam, līdzās pārējiem iestādes nodaļu vadītājiem būs jāpiedalās iestādes darba plānošanā, dažādu komisiju darbā un lēmumu pieņemšanā. Darba veikšanai nepieciešamas gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas par kultūras mantojumu un ar tā aizsardzību saistītajiem normatīvajiem aktiem, stratēģiska domāšana, augsta atbildības sajūta, lieliskas komunikācijas dotības un elastība, jo darbs saistīts ar negaidītām situācijām.
Reģions
Jaunajam vadītājam būs iespēja strādāt ar motivētu, saliedētu un spēcīgu komandu un turpināt darbu pie kultūras mantojuma aizsardzības sekmēšanas pārraudzības teritorijā. Zemgales reģionālās nodaļas teritoriālajā kompetencē ietilpst Aizkraukles novads, Bauskas novads, Dobeles novads, Jelgava, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Madonas novads, Ogres novads un Saulkrastu novads, kuros kopā ir vairāk nekā 1000 kultūras pieminekļu. Nodaļas darbinieki sadarbību ar novada pašvaldībām raksturo kā sekmīgu, bet kultūras pieminekļu īpašniekus lielākoties kā atvērtus komunikācijai un labi informētus par saviem pienākumiem attiecībā uz savā īpašumā esošo vērtību uzraudzīšanu un aprūpi. Saskaņā ar iestādes rīcībā esošajiem datiem, lielākā daļa reģiona kultūras pieminekļu ir apmierinošā vai labā saglabātības stāvoklī un situācija pakāpeniski arvien uzlabojas. Protams, reģionā ir arī daži sarežģīti objekti, ar kuru īpašniekiem nodaļas darbinieki strādā, lai rastu risinājumus. Kā pozitīvu piemēru var izcelt sabiedrībā plaši zināmo Kaucmindes pili, kas beidzot nonākusi apņēmīgas īpašnieces rokās, savukārt nopietnu izaicinājumu rada iedzīvotāju skaita samazināšanās, īpaši lauku reģionos.
Prasības kandidātiem
-
akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība arhitektūrā, vēsturē, mākslas vēsturē vai arheoloģijā;
- vismaz divu gadu darba pieredze valsts pārvaldē vai pašvaldībā ar kultūras mantojumu saistītā jomā. Vēlama darba pieredze vadītāja amatā;
- zināšanas un izpratne par kultūras mantojuma aizsardzības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
- zināšanas par administratīvo un administratīvo pārkāpumu procesu, pieredze dažādu procesu uzraudzībā un plānošanā;
- vispārīgas zināšanas par kultūras mantojumu, zināšanas par būvētā mantojuma saglabāšanu;
- labas darba organizācijas un vadības prasmes;
- spēja strādāt komandā un intensīva darba apstākļos;
- teicamas latviešu valodas un labas vismaz vienas svešvalodas zināšanas (vismaz B2 līmenis mutvārdu saziņas prasmēs atbilstoši Europass valodu pašnovērtējuma tabulai).
Pieteikšanās līdz 29. oktobrim, atalgojums 1848 (bruto), civildienesta attiecību uzsākšana ar 2026. gada 2. janvāri.