16. februārī, plkst. 17.00 Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latvijas Arhitektūras muzejā notiks izstādes “Miera stāvokļa sapņi” atklāšana.
“Kā būtu, ja visām mājām būtu riteņi, un tās gribētu pārvietoties? Ja vienas mājas spēja kustēties piemistu visām, līdz visa pilsēta atteiktos no stabilitātes un dotos ceļā, mājai pēc mājas ripojot prom?” (antropoloģijas doktore Marina Petersen).
Visā pasaulē pieaug pieprasījums pēc rūpnieciski ražotām mājām. Pēc izgatavošanas šīs mājas tiek ieceltas kravas automašīnās un sūtītas ceļā. Jaunā tendence atteikties no tradicionālām būvniecības metodēm rada jaunas biznesa iespējas un jaunas apdzīvotas vietas. Rūpnieciski ražotie elementi nodrošina to, ka visas mājas ir vienādas: katrs dēlis, katra nagla un katra ģipškartona plāksne ir identiska. Būvniecības process ir ātrs un efektīvs – celtniecības laikā nav ne minējumu, ne improvizācijas, ne plānu maiņu. Māju ar rūpnieciskiem paņēmieniem iespējams uzbūvēt nedēļas laikā. Mūsdienās būvētas mobilās mājas parasti var izmantot 30–55 gadus.Taču mobilajām ēkām ir savi trūkumi, kā piemēram, straujš vērtības zudums. Kad mobilā māja pamet rūpnīcu, tās vērtība krītas tikpat strauji kā jaunai automašīnai. Mobilās mājas bieži tiek iznīcinātas dabas stihijās, piemēram, viesuļvētrās, plūdos un ugunsgrēkos.
Kā būtu, ja visām mājām būtu riteņi, un tās gribētu pārvietoties? Ja vienas mājas spēja kustēties piemistu visām, līdz visa pilsēta atteiktos no stabilitātes un dotos ceļā, mājai pēc mājas ripojot prom? Kas zina, kur tās pārceltos, pārvietojoties no vienas vietas uz otru, radot pilsētu atkal no jauna, vai aizceļojot tuksnesī, kura plašumos var vērot gan saullēktus, gan saulrietus. Iespējams, ka tas ir sākums jaunam, mobilam dzīvesveidam ar ēkām, kuru logos nekad nav redzams viens un tas pats skats.
Izstādes pamatā ir Helvija Savicka, Jūlijas Obleitneres un Marvina Kanasa radītas video instalācijas, kurās pētīta pārvietojamo māju ideja un loma ekstrēmā vidē Čivavas tuksnesī Teksasā un veids, kā Lielbritānijā ražotas mājas iedzīvojas Latvijas ziemā. Projekta tekstus rakstījusi antropoloģe Marina Petersena.
Izstāde rezonē ar Latvijas Arhitektūras muzeja telpu – Rīgas senāko dzīvojamo ēku, kas celta 15. gadsimtā. Eiropas viduslaiku pilsētu “vietsēži” ēkas cēla nākamajām paaudzēm. Vai tendence būvēt mājokļus īslaicīgai vajadzībai meklējama patērētāju sabiedrībā, vai arī tam ir sakars ar nomadu dzīvesveidu, atšķirīgu pasaules redzējumu?
Izstāde pieejama no 19.02.- 26.04.2024