4.septembrī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē pēc ilgāka pārtraukuma tikās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kultūras mantojuma iestāžu vadītāji un darbinieki, lai kopīgi pārrunātu šī brīža aktualitātes pieminekļu aizsardzības jomā Baltijas valstīs. Akcentēti izaicinājumi un progress kultūras mantojuma objektu gatavībai krīžu situācijās, kultūras pieminekļu saraksta pārskatīšanā un e-pakalpojumu nodrošināšanā.
Igaunijas un Lietuvas pārstāvji aktualizēja lielas jaudas vēja elektrostaciju un saules paneļu uzņēmējdarbības attīstītāju vēlmi veidot aizvien plašāku enerģiju avotu pārklājumu, tieši ietekmējot arī kultūras pieminekļu saglabāšanu. Vēja elektrostaciju projektu īpašnieki, ņemot vērā Baltijas valstīs spēkā esošos normatīvus, nav tiesīgi izvietot tos kultūras pieminekļu teritorijās un aizsardzības zonās. Savukārt saules paneļu inovatīvie risinājumi mūsdienās ir attīstījušies vairākos virzienos un valstis vienojās par starptautiskas konferences nepieciešamību iespējami labāku risinājumu meklējumos.
Kultūras pieminekļu saraksta pārskatīšanas procesam jābalstās uz vienotas metodikas un tam jānorisinās saprātīgā laika posmā, nesasteidzot vai arī nevajadzīgi neizstiepjot darbības. Kaimiņvalstis šobrīd ir kultūras objektu saraksta pārskatīšanas sākumā un Nacionālās kultūras pārvaldes kolēģi varēja dalīties pieredzē, jo Latvijā šis process ir noslēdzies.
Izskatīts ilgtermiņā kultūras mantojuma nozari apdraudošākais jautājums par nozares speciālistu mazo un nekonkurētspējīgo atlīdzību. Igaunijas pieminekļu sargu vidējā mēnešalga gan salīdzinājumā ar Latvijā nozarē strādājošiem ir par aptuveni 30% lielāka, tomēr vērtējot kopējo Baltijas valsts pārvaldē strādājošo atlīdzības līmeni, secināms, ka pieminekļu aizsardzības, muzeju u.c. kultūras tiešās pārvaldības valsts iestāžu atlīdzība ir krietni zem vidējā. Tas risināms kopējās sarunās nerimstoši pierādot tieši kultūras nozares īpašu nozīmi un vērtību (kā nemateriālo, tā monetāro) valsts nākotnes būvēšanā.
Starpvalstu kultūras pieminekļu aizsardzības jomā strādājošo tikšanās turpmāk plānotas reizi gadā, lai dalītos pieredzē un rastu risinājumus sarežģītās problēmsituācijās.