Sasista stikla rūts

Starptautiski darbojas vairākas kriminālās un teroristu organizācijas, kas kā finansējuma iegūšanas avotu izmanto tieši mākslas un antikvāros priekšmetus. Šāda darbība ne tikai rada nelikumīgu kultūras priekšmetu apriti, bet arī izposta kultūras mantojuma objektus. Latvija, tāpat kā citas Eiropas savienības valstis, var būt gan priekšmetu ieguves, gan tranzīta reģions, gan pircēja atrašanās vieta. Eiropas mākslas un antikvitāšu tirgus ir otrs lielākais tirgus pasaulē.

Latvijā, uzdevumā novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, darbojas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILL/TPFNL).

Saskaņā ar NILL/TPFNL, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzrauga:

1) darījumus ar Valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem;

2) personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir vismaz 10 000 euro.

Likuma subjekts ir personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kuras šīs darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 EUR vai lielāka. Šādām personām ir pienākums:

  • ievērot NILL/TPFNL likuma un no tā izrietošo Ministru kabineta noteikumu prasības (ziņošana par aizdomīgiem darījumiem, sliekšņa deklarācijas iesniegšana);
  • veikt savu klientu un sadarbības partneru izpēti un novērtēšanu;
  • veikt darījumu pastāvīgu uzraudzību (piemēram, iekārtojot un aizpildot darījumu žurnālu);
  • izveidot iekšējās kontroles sistēmu.

Šādas personas ir arī aicinātas informēt kultūras priekšmeta pircēju par izvešanas aizliegumu, ja tāds attiecas uz konkrēto priekšmetu.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 550 Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu nosaka kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un to saturu.

Par minēto darbību neizpildi kultūras priekšmetu tirgotājiem var tikt piemērots sods vai administratīvās sankcijas.

Arī Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto nekustamo valsts nozīmes kultūras pieminekļu īpašnieki ir uzskatāmi par NILL/TPFNL subjektiem.

Saskaņā ar likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Kārtību, kādā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pieņem attiecīgo lēmumu, kā arī valsts nozīmes kultūras pieminekļu pirmpirkuma tiesību realizācijas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

Aizliegts atsavināt viena kultūras pieminekļa vai pieminekļu kompleksa atsevišķas daļas, kā arī sadalīt vai apvienot zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana.

Valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, bet attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekli — pašvaldībai un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.

Aizliegts atsavināt, glabāt vai pārsūtīt nelikumīgi iegūtus kultūras pieminekļus.

Papildus, ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 534 “Noteikumi par valsts nozīmes kultūras pieminekļu pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību un termiņiem” noteikts [piezīme: kopš 2018. gada Valsts kultūras pieminekļu inspekcija pārdēvēta par Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi]

2. Atsavinot nekustamu valsts nozīmes kultūras pieminekli, pirkuma līgumu vai tā norakstu (uzrādot pirkuma līguma oriģinālu) pirms īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā iesniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā vai tās reģionālajā nodaļā (turpmāk – inspekcija).

3. Atsavinot kustamu valsts nozīmes kultūras pieminekli, pirkuma līgumu vai tā norakstu (uzrādot pirkuma līguma oriģinālu) pirms lietas nodošanas iesniedz inspekcijā.

 

Kā minēts iepriekš,  saskaņā ar  NILL/TPFNL, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzrauga:

1) darījumus ar Valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem;

2) personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir vismaz 10 000 euro.

 

    Latvija ir arī Moneyval - Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas - dalībvalsts. Moneyval uzdevums ir novērtēt, kā tiek ievēroti galvenie starptautiskie standarti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanā, un nodrošināta to īstenošanas efektivitāte, kā arī sniegt ieteikumus attiecībā uz nepieciešamajiem uzlabojumiem. Komiteja izveidota 1997. gadā un tā darbojas Eiropas Padomes ministru komitejas padotībā.

    Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir līdzatbildīgā institūcija Moneyval rekomendāciju ieviešanā Latvijā jomā, kas skar darījumus ar kultūras pieminekļiem, kā arī nelegālas kultūras priekšmetu aprites novēršanā. 

    1. Sektora risku apzināšana

    Lai realizētu uz riskiem balstītu pieeju, NKMP ir apzinājusi ar kultūras mantojumu saistītos riskus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomā, par pamatu izmantojot Eiropas Savienības pētījumu par kultūras priekšmetu nelegālo apriti Eiropā. Augstākais draudu līmenis saistīts ar nelegālu kultūras priekšmetu apriti, radot aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā (arheoloģijas mantojuma postījumiem, nelikumīgiem izrakumiem, senlietu un citu kultūras priekšmetu nelikumīgu ievešanu/ izvešanu, kā arī tirdzniecību, tai skaitā Interneta vietnēs), tāpat arī gadījumos, kad personas, kas iesaistītas šādos darījumos, ir vai darbojas no valstīm ar augstu draudu līmeni.

    2. Informācijas nodrošināšana visiem likuma subjektiem

    Svarīgi, lai visi kultūras mantojuma saglabāšanā iesaistītie, bet jo īpaši kultūras pieminekļu īpašnieki, personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tai skaitā tirdzniecībā un glabāšanā, apzinās šos riskus un dzīvē izmanto labticības pārbaudi – vienmēr veicot darījumus pārliecinās, vai darījumiem nav kāda no definētajām aizdomīguma pazīmēm, kāda ir kultūras priekšmeta izcelsme un tā iepriekšējie īpašnieki. Ir palielināta arī NKMP kapacitāte šo jautājumu risināšanā, kā arī pilnveidotas vadlīnijas arī NKMP darbiniekiem par darījumu ar kultūras pieminekļiem un mākslas un antikvāriem priekšmetiem pārbaudei, bet plāna īstenošanai un veiksmīgam rezultātam nepietiek tikai ar iestāžu darbību, bet ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts un iesaistīšanās. Līdz ar to tiek plānoti pasākumi ar mērķi informēt kultūras pieminekļu īpašniekus, kultūras priekšmetu apritē iesaistītas personas un sabiedrību kopumā par riskiem un izvairīšanos no tiem, lai novērstu noziedzīgus nodarījumus pret kultūras mantojumu, kā arī lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības.

    3. Starptautiskās sadarbības un sadarbības ar tiesībsargājošām institūcijām stiprināšana

    2018. gadā Latvija ir pievienojusies divām starptautiskām konvencijām – UNESCO 1970. gada konvencijai par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu un UNIDROIT 1995. gada konvencijai par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem.

    Notiek pastiprināta sadarbības veidošana gan ar Latvijas tiesībsargājošām institūcijām, tai skaitā Valsts muitas pārvaldi, gan starptautiskām organizācijām, piemēram, Interpol, UNESCO. NKMP sadarbībā ar Valsts muitas pārvaldi ir iesaistīta Eiropas Parlamenta un Padomes turpmākās regulas “Par kultūras priekšmetu importu” īstenošanā, kuras mērķis ir novērst nelikumīgi iegūtu kultūras priekšmetu importu, kas var tikt izmantoti ar mērķi gūt finansējumu teroristiskām aktivitātēm vai proliferācijai.

    NKMP aicina ikvienu personu, kas iesaistīta kultūras priekšmetu apritē pārliecināties, vai darījumā iesaistītās personas nav saistītas ar starptautiskām sankcijām, neatrodas meklēšanā Interpola zagto kultūras priekšmetu datu bāzē.

     

    Par aizdomīgām darbībām aicinām ziņot Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei un iesniegt ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam.

    Papildus informācijai sazināties ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras priekšmetu aprites daļu.

    Katrīna Šeikina

    Speciāliste
    katrina.seikina [at] mantojums.lv